„Ne caur spēku, ne caur varu, bet caur Manu garu (tas notiks), saka Kungs Cebaots” Cakarijas 4:6.
Mums nevajadzētu domāt, ka esam tikai maza gaismiņa un tāpēc mums
nav īpaši jārūpējas, lai mēs spīdētu. Mūsu gaismas lielā vērtība slēpjas
tās pastāvīgā mirdzēšanā pasaules morālās tumsas vidū, ne lai izpatiktu
sev un sevi slavētu, bet lai pagodinātu Dievu un visu, kas ir mūsos.
Ja, kalpojot Dievam, veicam mūsu spējām atbilstošu darbu, tad tas ir
viss, ko Viņš no mums sagaida…
Mēs zinām, ka lukturiem, kas mums dod gaismu, pašiem par sevi šīs
gaismas nav. Viņi paši sevi nevar uzpildīt. Tāpēc arī svaidītajiem
svētajiem jālej eļļa zelta caurulēs. Un Debesu uguns, kad tā tiek
izmantota, dara lukturus par degošām un spīdošām gaismām. Mūsu sirds
nevar atstarot gaismu, ja tai nav dzīvas savienības ar Debesīm. Tikai šī
savienība ļaus tām pastāvīgi degt svētā, nesavtīgā mīlestībā uz Jēzu un
uz visiem Viņa asinīm atpirktajiem. Un, ja zelta eļļa pastāvīgi netiek
papildināta, liesma apdzisīs. Ja Dieva mīlestība nav mūsu sirdīs
valdošais pamatlikums, tad mūsu gaisma izdzisīs…
Sātans ar saviem sabiedrotajiem eņģeļiem, norādot uz ļaudīm, kas
sevi sauc par Dieva bērniem, bet kuru noskaņojums un rīcība rāda, ka tie
vairāk līdzinās pašam atkritējam, izsmej Kristu un Viņa eņģeļus. Cik
ilgi mēs aizvien no jauna Dieva Dēlu sitīsim krustā, tā ka Dievam
jākaunas mūs saukt par Saviem dēliem un meitām? Vai nav pienācis laiks
nolikt visas bērnišķības? Vai lai mēs esam starp tiem, kas vienmēr mācās
un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas?
Zelta eļļa ir tā, ko Debesu sūtņi ielej zelta caurulēs, lai to tālāk
aizvadītu līdz zelta kausiņiem, kas dod nepārtrauktu, spoži mirdzošu
gaismu Dievam. Tad tas var sniegt tālāk gaismu un patiesību visiem, kas
atrodas tumsā, maldos un grēkos. Šo zelta eļļu neražo cilvēcīgā gudrība.
Tā simbolizē svēto sūtņu neredzamo spēku, kuri gaida pie Dieva troņa,
lai to sniegtu ikvienam tumsā esošajam, ka tas ap sevi varētu izplatīt
Debesu gaismu. To cilvēku sirdīs, kas ticībā vienoti ar Dievu, Viņa
mīlestības zelta eļļa ieplūst bagātīgi. – Manuskripts 27. 1897. g. 30.
martā, „Draudze kā patiesības glabātāja”.
[99]