„Tu man dari zināmu dzīvības ceļu. Prieka pilnība ir Tava vaiga
priekšā un jaukas, svētību pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas” Psalmi
16:11.
Šī pasaule ir mūsu skola, audzināšanas un sagatavošanas skola. Mēs
te esam nolikti Kristum līdzīga rakstura veidošanai un augstākas dzīves
valodas un ieradumu iegūšanai. Visur valda iespaidi pret labo. Grēka
izaugsme sasniegusi tādu pilnību un dziļumu, un kļuvusi Dievam tik
pretīga, ka drīz Viņš celsies Savā varenumā un briesmīgi satricinās
zemi. Ienaidnieka viltīgie plāni un viņa maldinošie izdomājumi ir tādi,
ka ticībā vājāki cilvēki nevar saskatīt viņa krāpjošo darbu. Tie iekrīt
sātana sagatavotajās cilpās, kuras viņš izliek caur cilvēcīgiem darba
rīkiem, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos. Vienīgi tie, kas būs
cieši vienojušies ar Dievu, izpratīs ienaidnieka melus un intrigas…
Domā par godību, kas sagaida uzvarētājus! Tie redzēs Viņu, kura
vaiga priekšā ir prieka pilnība un pie kura labās rokas ir svētību
pilnas dāvanas.
Ļausim Dievam valdīt pār mūsu prātu! Neteiksim un nedomāsim neko tādu, kas līdzās ejošo cilvēku nogrieztu no pareizā ceļa!
Es jūtos ļoti nomākta, jo tik maz ir to, kas parāda, ka viņi ir
baudījuši dziļo laimes izjūtu, ko dod savienība ar augšāmcēlušos
Pestītāju, kas no mums ir pacēlies Debesīs. Pasaules ļaudis tiecas pēc
pārākuma. Dieva sekotājiem pastāvīgi jātur Kristus savu acu priekšā un
jājautā: „Vai šis ir Kunga ceļš?” Mūsu sirdīm jābūt pildītām ar svētām
ilgām dzīvot Kristus dzīvi. Viņā iemiesota visa dievības bagātība. Viņā
paslēptas visas atzīšanas un gudrības bagātības.
Ak, kaut mūsu ļaudis saprastu, kādas priekšrocības tie iegūtu, ja
pastāvīgi raudzītos uz Jēzu! „Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies
Kunga spožumā, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu.
To dara Kunga Gars” (2. Kor. 3:18). Viņš ir mūsu Alfa un Omega.
Spiežoties cieši pie Viņa un uzturot savienību ar Viņu, mēs kļūsim Viņam
līdzīgi. Pārvaldošā Kristus Gara spēkā, mēs pārvēršamies savās sirdīs
un dzīvē. Viņa Vārdi tiek iegravēti dvēseles galdiņos, un mēs esam Viņa
liecinieki, ar savu ikdienas dzīvi pārstāvot Viņu. – Vēstule 47. 1903.
g. 28. martā, kādam jūdu tautības sludinātājam, kurš strādāja savu
tautiešu labā, F.S. Džilbertam (Gilbert).
[97]