„Ja kāds runā, tad kā Dieva Vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to
spēku, ko Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur
Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen!” 1. Pētera
4:11.
Visas dažādās spējas, kādas ir cilvēka dvēselei, miesai un garam, ir
devis Dievs, lai cilvēks tās izglītotu un veidotu, līdz tās aizsniedz
visaugstāko iespējamo attīstības stāvokli. Cilvēcīgajam darba rīkam
jāsadarbojas ar dievišķo gribu, un, tā rīkojoties, cilvēks tiek nosaukts
par Dieva līdzstrādnieku. Visas spējas, visas īpašības, ar kādām Dievs
mūs ir apveltījis, jāizlieto Viņa Vārda pagodināšanai. Cilvēkam
jāsadarbojas ar Kristu Dieva tikumiskās līdzības atjaunošanā sevī, un
tas tiks panākts, uzņemoties Kristus jūgu un ik dienas apgūstot Kristus
lēnprātību un pazemību, lai Kristus savu bērnu var izlietot par svētību
līdzcilvēkiem.
Vispirms saņemot pamācību no Kristus, un tad pašam sargājot savu
prātu un dvēseli, viņam jākalpo svētam mērķim, paceļot savas domas pie
tā, kas ir šķīsts un augsts, un ar vārdiem un priekšzīmi modinot
cilvēkos vēlēšanos pateikties un nodoties Dievam. Šādi rīkojoties, viņš
kļūst par Dieva līdzstrādnieku. Nevienu uzticēto dāvanu nevajadzētu
izlietot sevis izcelšanai, meklējot cilvēku uzslavu, bet gan lai
paaugstinātu Dievu, lai iedvesmotu citus cilvēkus – nedomājot par to,
kādu godu viņš sev varētu iegūt, bet gan kā varētu būt par svētību
līdzcilvēkiem un kļūt par vissekmīgāko darba rīku cilvēku aicināšanā
domāt par Debesu lietām. Ar vārdiem un darbiem tiem jāmāca citus iet
Jēzus pēdās. Tad arī paša prāts kļūs līdzsvarots un spējas tiks vērtētas
kā Dieva dāvana, kas jāizlieto, lai visos iespējamos veidos atbalstītu
Dieva plānu. Harmoniski sadarbojoties ar Dievu Viņa lielajā plānā, viņš
izpildīs tam nozīmēto darbu. Caur viņam doto Dieva žēlastību tas domās
par Kristus rakstura līdzības atjaunošanu sevī. Pats žēlastībā pacelts,
viņš ir sagatavojies savā pārveidotajā raksturā pacelt savus
līdzcilvēkus, kā ar priekšrakstiem, tā ar priekšzīmi.
Visas Dieva dāvanas jāizlieto radošam un pārveidojošam darbam.
Nekādā gadījumā šis darbs nedrīkst kļūt egocentrisks vai veltīts
līdzstrādniekiem vien…
Šis dzīves pārbaudes laiks dots cilvēka atgriešanai atpakaļ pie
pilnības, kādi savā raksturā būs visi izglābtie. Dieva likumi atspoguļo
Viņa raksturu. – Vēstule 46. 1900. g. 22. martā, Austrālijas kristietim
Deividam Stīdam.
[91]