„Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai
acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas
būtu jādara Kungam un ne cilvēkiem” Efeziešiem 6:6-7.
Visā mūsu dzīves darbā pastāvīgi centīsimies atsaukties Kristus
lūgšanai, lai mēs būtu vienoti savstarpēji un ar Viņu. Vienmēr, pirms
mēs kaut ko uzsākam, jautāsim paši sev: „Vai tas iepriecinās manu
Glābēju? Vai tas saskan ar Dieva prātu?” Apziņa, ka Kristus dzīvi mēs
ienesam ikdienas piedzīvojumos, piešķirs šiem ikdienišķajiem pienākumiem
svētu cieņu. Viss, ko mēs darām, tiks darīts pareizi un labi, lai ar to
tiktu pagodināts Kungs. Tā mēs parādīsim pasaulei, ko kristietība spēj
panākt grēcīgām cilvēcīgām būtnēm, pastāvīgi palielinot viņu kalpošanas
spējas šajā dzīvē un sagatavojot tos augstākajai dzīvei nākamajā
pasaulē. – Manuskripts 1. 1903. g. 7. janv. „Uzsaukums”.
Es slavēju Kungu. Šorīt es gulēju līdz pulkstenis četriem. Man
nevajadzēja, kā parasts, naktī daudzkārt atmosties. Tā man ir liela
svētība, par ko jūtos pateicīga. Man jānes smaga nasta, redzot Dieva
ļaužu garīgo stāvokli, kas atrodas tālu no tā, lai saskanētu ar dotajām
priekštiesībām. Guļot nomodā, es lūdzu savu brīnišķo Pestītāju nākt man
palīgā un pamodināt vēstnešus, kas apņēmīgi sniegtu vajadzīgu vēsti.
„Tavs vārds ir patiesība” (Jāņa 17:17). Es ilgojos pēc fiziska spēka un
izturības, lai no sirds pilnības mute varētu runāt Svētā Gara iedvesmā.
Bieži nakts atklāsmēs esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem un
atkārtoti es šiem ļaudīm esmu sniegusi spēcīgus uzaicinājumus. „Ja nu
jūs ar Kristus esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā,
kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas
vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve
līdz ar Kristus apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība,
tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kol. 3:1-4).
Cik bagāts ir šis mums sniegtais apsolījums. Tad parādīsim, ka mēs
šo apsolījumu vērtējam un strādājam kā tas tiek prasīts, nopietni un
dedzīgi, un būsim pateicīgi par tādu garantiju. Ja mēs atklāsim, ka
meklējam to, kas ir augšā, tad labumu no tā gūsim gan paši, gan visi
tie, ar kuriem mēs savā kalpošanā ļaudīm sastopamies. – Manuskripts 173.
1905. g. 7. janv. – dienasgrāmata.
[16]