„Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis” Salamans mācītājs 3:11.
Viņš (Dievs) grib, lai mēs redzētu šīs pasaules dabas jaukumus. Viņš
vēlas, lai mēs to redzētu un mācītu savus bērnus tur saskatīt Dieva
mīlestības izpausmi uz cilvēkiem. Šī balss, vecāki, runā uz jums, lai
jūsu sirdis kļūtu jūtīgākas un padevīgākas. Vienmēr savā priekšā turiet
To, kurš radījis debesis un zemi, Kurš pārklāj laukus ar samtaino segu
un devis mums skaistos kokus ar to krāšņo lapotni. Taču tā vietā, lai
slavētu Dievu, kurš visu radījis, cilvēki runā par pašu ražotām lietām,
domā par savām mājām, priecādamies par to skaistumu, un par drēbēm, kas
tik bagātīgi izrotātas. Tas viss paņem laiku un naudu, un tas nozīmē –
arī dvēseles. Dievs devis naudu, lai mēs to izlietotu Viņa
paaugstināšanai. Ak, kaut varētu atvilkt priekškaru! Kaut uz īsu brīdi
varētu ieskatīties mīlestībā, kas pārsniedz visu saprašanu. Es gandrīz
nedrīkstu tai pieskarties, es gandrīz nedrīkstu pieminēt godību, kas
rezervēta cilvēkiem. Kādiem? Visiem, kas tikuši pārbaudīti un domā
vienīgi par Dieva godu, kuri grib būt uzticīgi Debesu patiesībai.
Pasaules godam, pasaules slavai un aplausiem viņu acīs nav nekādas
vērtības.
Visiem, kuri tic Jēzum Kristum kā savam personīgajam Pestītājam, kas
tad ar tiem būs? Viņu sirdīs no Dieva sirds ieplūdīs mīlestība. Ko
tādas sirdis tad darīs? Tās kalpos Dievam un turēs Viņa baušļus, lai
nenonāktu stāvoklī, kādā nonāca Ādams un Ieva pēc apgrēkošanās. Mēs to
nevaram atļauties. Mēs nevaram atļauties grēkot. Grēks maksā pārāk
dārgi…
Mēs vēlamies iet caur mūžīgās pilsētas vārtiem. Kad atvērsies
pērļotie vārti, mēs vēlamies dzirdēt apsveikuma vārdus. Mēs vēlamies,
lai uz mūsu pierēm liktu nemirstīgās godības vainagus. Mēs vēlamies
iegūt Debesu austuvēs austu tērpu, tik baltu, kādu neviens balinātājs
virs zemes nevar izbalināt; mēs vēlamies redzēt Ķēniņu Viņa skaistumā un
uzlūkot Viņa nesalīdzināmo skaistumu… Es jūs lūdzu, noguldiet savu
mantu Debesīs! Atbrīvojieties no visa, kas varētu samulsināt jūsu prātu
tiktāl, ka jūs vairs nespētu atšķirt svētu no nesvēta! – Manuskripts 20.
1894. g. 18. martā, „Mūsu Tēva rūpes par Saviem bērniem”.
[87]