„Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība” Salamana pamācības 4:23.
Bez visu aptverošas dzīves šķīstīšanas, bez lēnprātīga un pazemīga
gara, cilvēki, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, nevar Viņu
pagodināt pasaules priekšā. Ja viņu dzīvē neatklāsies Kristus žēlastība
un laipnība, tos nekad nevarēs ielaist Debesu mājokļos, kurus Kristus
aizgājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus.
Mūsu draudzes locekļu saimē atrodas daudzi, kas savas ticības
īstenošanā ievij sava neatgriezīgā „es” ceļus un ieradumus, tādā veidā
samaitādami savu raksturu, kaut ar vārdiem saka, ka viņi iet Kunga ceļu.
Mājas un draudzes dzīvē tiek ienests tik daudz vieglprātības, ka ar to
apbēdina Kristus Garu. Mūsu vidū ir veselas ģimenes, kuras pazudīs, ja
neatmodīsies no savas miegainās vienaldzības. Tās ik dienas neatgriežas
un nav apguvušas patiesas dievbijības brīnišķo zinātni. Tādēļ tie ir
trauki, kurus Kungs nevar lietot. Viņi atļāvuši sātanam vadīt un
pārraudzīt viņu vārdus un rīcību, un tie nesaprot, cik daudz ļauna ar
savu paaugstināšanos tie nodara citām dvēselēm. Viņi sāpinājuši Kristus
sirdi, sāpinot tos, kurus Kungs atpircis ar savām asinīm. Šiem
neatgrieztajiem ticības apliecinātājiem man pavēlēts sacīt: „Rociet
dziļāk un lieciet stipru pamatu uz Klints – Kristus Jēzus”. Nepietiek,
ja mēs tikai runājam par augstāku dzīvi. Mūsu ikdienas rīcībai būtu
citiem jāpaskaidro, ko mēs saprotam ar jēdzienu – augstākā dzīve…
Ikkatra cilvēka mūžīgā dzīvība atkarīga nevis no vārdiem, ne arī no
ticības mutiskās apliecības, bet no nopietniem darbiem. Mums apņēmīgi
jācenšas pasargāt savu sirdi un šajā darbā jāparāda liela uzcītība,
pastāvīgi raugoties uz Jēzu, mūsu ticības Iesācēju un Pabeidzēju. Mums
modri jāuzmana arī nevaldāmā mēle, jāmeklē izdevības labiem darbiem, kā
to darīja Jēzus. Evaņģēlija kalpi, sludiniet Kristu. Ienesiet Viņa
dievišķo skaistumu savās domās un dvēselē. Esiet patiesi un pastāvīgi
turieties Dieva Vārda disciplinējošo norādījumu rāmjos. Mums jātiek
izglābtiem Dieva norādītā veidā. Mums jābalstās uz Viņa padoma un
jāpievienojas Viņa darbiem. Grēkus nožēlojoša sirds vienmēr ir iejūtīga.
Māciet ikvienu cilvēku, kas sevi sauc par Dieva bērnu, ka pareizi
veidots raksturs vienmēr līdzināsies dievišķajam paraugam. – Vēstule 78.
1907. g. 5. martā, Berklejas (Berkeley) draudzes locekļiem.
[74]