„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” Efeziešiem 2:8.
Mēs paši no sevis nevaram pat ticēt. „Tā ir Dieva dāvana” (Ef. 2:8).
Viss mūsu glābšanas darbs norisinās caur mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus
Kristus dāvināšanu. Cik priecīga es esmu. Tas nāk no avota, par kuru mēs
nevaram šaubīties. Viņš ir „Iesākums”. Vai Viņam ar to pietiks? Vai
Viņš te apstāsies? „Raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un
(pabeidzēju) piepildītāju” (Ebr. 12:2). Pateicība Dievam, Viņš vada mūs
ikkatrā noietā solī. To Viņš darīs arī turpmāk, ja mēs vēlēsimies
izglābties Viņa norādītajā ceļā, paklausot Viņa prasībām. „Jo no
žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva
dāvana” (Ef. 2:8). „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo
Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc labpatikas” (12-13. p.).
Slava Dievam! Vai lai kāds kļūst mazdūšīgs? Vai lai kāds pagurst? Vājām
mirstīgām būtnēm nav uzticēts šis jūsu glābšanas darbs. Šo darbu jūsos
dara Kristus. Ikkatram Ādama dēlam un meitai dotas tiesības izglābties.
Tomēr mums pašiem jāgādā par to. Mēs nedrīkstam te būt kūtri. Šajā
pasaulē mēs esam nolikti darbam. Mēs te neesam nolikti, lai sēdētu,
rokas klēpī salikuši. – Manuskripts 18. 1894. g. 4. martā, „Dieva
līdzstrādnieki”.
Kristus mācīja patiesību, jo Viņš pats bija patiesība. Viņa mācībā
bija iemiesotas Viņa domas, Viņa raksturs un Viņa dzīves pieredze. Tā
tam jābūt arī pie Viņa kalpiem: kas grib mācīt Viņa Vārdu, tam šis Vārds
jāpadara par savu personīgo piedzīvojumu. Tiem jāzina, ko nozīmē darīt
Kristu par savu gudrību, taisnību, svētošanos un pestīšanu. Sniedzot
Dieva Vārdu citiem, viņi to nedrīkst izteikt kā kādu varbūtību vai
pieņēmumu. Līdz ar apustuli Pēteri viņiem jāsaka: „Nevis izgudrotām
pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Kunga Jēzus Kristus
spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības
aculiecinieki” (2. Pēt. 1:16).
Pilnīgi nododoties kalpošanai Dievam, strādnieks gūst piedzīvojumus,
kas viņam ļauj arvien sekmīgāk strādāt sava Meistara labā. – Vēstule
86. 1907. g. 4. martā. „Mūsu draudzēm lielās pilsētās”.
[73]