„Un viņš atbildēja: Es likšu visai savai godībai iet tev garām, un Es
saukšu tavā priekšā Kunga Vārdu. Jo, kam Es esmu žēlīgs, to Es žēlošu,
un par ko Es apžēlojos, par to Es arī turpmāk apžēlošos” 2. Mozus 33:19.
Ar šo ainojumu Kungs vēlas mūs pamācīt, ka Viņš no Saviem ļaudīm
prasa šķīstu raksturu un svētu dzīvi. Viņš vēlas redzēt, ka Viņa bērni
viens pret otru atklātu lēnprātību, mīlošu laipnību un žēlastību, tādā
veidā parādot, ka „Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina (atgriež –
angļu val.) dvēseli” (Ps. 19:7). Kungs labprāt atklāsies mums, ja mūsu
sirdis meklēs Viņu un Viņam kalpos. Viņš pastāvīgi vēlas ļaudīm, kas
Viņam kalpo ar šķīstu sirdi, piešķirt visbagātākās svētības. Kristus būs
mūsu Skolotājs, ja mēs savu sirdi atvērsim Viņa norādījumiem un
paklausīsim Viņa balsij…
Kungs vēlas, lai jūsu iespaids uz labu vērstos plašumā. Vai esat
apņēmušies būt īsti kristieši? Tad arī neatlaidieties no sava nodoma un
nekļūstiet mazdūšīgi. Lai jūsu darbam ir augšupejošs iespaids, ka varat
strādāt kopā ar Dievu. Kungs vēlas, lai mēs visi pagodinātu Viņa Vārdu.
Pagājušajā naktī mani sevišķi nomāca atbildības sajūta par darbu,
kas vēl jādara. Šis darbs prasīs visu cilvēcisko spēku izmantošanu. Vai
jūs vēlaties izmantot savas spējas tādā veidā, kas jūs pilnīgi savienotu
ar Jēzu Kristu? Kā vecākiem un skolotājiem mums jāsadarbojas ar lielo,
dievišķīgo Skolotāju. Mums jācenšas atmodināt vīros un sievās pazaudēto
morālās atbildības sajūtu. Lai visi vecāki tagad sadarbojas ar dievišķo
plānu un kļūst par Dieva līdzstrādniekiem.
Dievam pieder visas mūsu dažādās spējas. Viņš mūs ir atpircis ar
Sava Dēla dāvināšanu, tāpēc visi, kas izjūt savu pienākumu pret Dievu,
saskaņosies ar dievišķiem plāniem. Vīriem, kas uzņēmušies atbildību
pasludināt pasaulei trešo eņģeļa vēsti, stingri jāapņemas atbalstīt
Dieva darbu. Viņam jānodod balss, dvēsele un sirds, lai sasniegtu
visaugstākās attīstības pakāpi – līdzību Dieva raksturam. Mūsu
līdzcilvēku pacelšanai jāizmanto visas spējas un visas īpašības, ar
kādām Kungs mūs apveltījis. Ja mēs darīsim vislabāko, ko spējam,
strādājot nesavtīgi, Kungs pieņems mūsu kalpošanu. – Vēstule 50. 1909.
g. 3. martā, kādam privātā praksē strādājošajam ārstam.
[72]