„Jo kā zeme izdod savus augļus un kā dārzs liek sazelt saviem
dēstiem, tā Kungs liks zelt taisnībai un slavai visu tautu priekšā”
Jesajas 61:11.
Varenās Dieva patiesības – „stāv rakstīts” – pielīdzināms dzīvības
koka lapām, kuras cilvēkam jāēd, lai tie iegūtu garīgo dzīvību. Ēdot
Kunga Jēzus Kristus vārdus, tie mums kļūst par mūžīgo dzīvību. Viņš mums
saka: „Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jāņa 6:63). No
Kristus nākošā, visu atjaunojoša dzīvības straume dziedina rētas, ko
sitis grēks.
Ak, cik labs mums Draugs ir Jēzus,
Mūsu grēkus, bēdas nes,
Ak, cik labi, ka mums visu,
Ļauts teikt Dievam lūgšanā.
Lai ko dara citi, mums katram personīgi ar bailēm un drebēšanu
jārūpējas par savas dvēseles pestīšanu. Kāpēc? – Tāpēc, ka Dievs ir tas,
kas darbojas mūsos, dodot gudrību un veiksmi, pēc Sava labā prāta.
Tiešām, lai pagodināts tiktu Viņa paša vārds. Viņš strādās pie cilvēka
sirdīm un prāta, jo cilvēki Viņa acīs ir dārgi, ja tikai atļaus Viņam
darīt Savu darbu.
Kad cilvēks krita, Dievs sāka darboties, lai iznīcinātu sātana
plānus. Dievs strādā cilvēkā. „Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva
celtne” (1. Kor. 3:9). Iesākumā Dievs cilvēkam pavēlēja kopt zemi. Šis
darbs tika padarīts grūtāks, sakarā ar Dieva likuma pārkāpšanu. To
pārkāpjot, cilvēks rīkojās pretēji savai tagadējai un mūžīgai
labklājībai. Zeme tika pakļauta lāstam, jo caur nepaklausību cilvēks
pavēra sātanam iespēju sēt viņa sirdī ļaunumu. Zeme, kas sākumā izdeva
tikai vērtīgu ražu, tagad sāka audzēt arī nezāles, un tās kopšana
prasīja nepārtrauktu cīņu.
Zemes kopšana, līdzīgi skolai, sniedz cilvēkam garīgas mācības.
Kopjot zemi, cilvēks kā spogulī redz Dieva darbu pie viņa paša
cilvēcīgās sirds. Dievišķais sirds apstrādāšanas darbs pārveido cilvēku.
Ja šis darbs, savienībā ar Dievu, tiek virzīts uz priekšu, tad
cilvēcīgais darba rīks dien dienā šajā kaujā caur Kristu gūs uzvaru un
godu. Caur doto žēlastību tas uzvarēs un tiks nolikts izdevīgākos
apstākļos. – Vēstule 5. 1900. g. 4. janvārī, brālim Kolkordam (Colcord).
[13]