„Dievs Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es
apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā”
Jesajas 50:7.
Tu esi atpirkta ar bezgalīgi dārgu cenu un tu nepiederi sev. Jēzum
Kristum pieder dvēsele, miesa un gars, un tev vajadzētu visā pazemībā,
tomēr stingrā apņēmībā, sacīt: „Es piederu Kungam. Es kalpošu Viņam ar
visu savu sirdi, prātu un spēku.”
Nekļūsti mazdūšīga no pretestības, ar ko tev jāsastopas. Patreizējā
laikā varbūt patīkamāk būtu peldēt pa straumi, jo pāreja no taisnības un
svētuma uz tumsu un pārkāpumu ir ērta un viegla, turpretī tam, kas
cenšas aizsniegt mūžības krastus, būs jācīnās pret vēju un pret straumi.
Vienīgā reliģija, kuru pasaule apbrīno, ciena un augstu vērtē, ir tāda
ticība un reliģija, kas savā garā nav uzbrūkoša, kas nav darbībā
varonīga, un kura ir pasaules strāvu samaitāta…
Izsmiekls un zobgalības, kas nāk no šīs, Dieva patiesību nicinošās
ļaužu daļas, ir kompliments kristieša godprātībai. Ja tu piederētu
pasaulei, tu varētu baudīt tās smaidus, glaimus un aplausus. Bet ja tevī
ir Kristus, godības cerība, tad tavs garīgums norās pasaules lepnumu un
pārspīlējumus…
Pretestība, ar kuru tu sastopies, daudzējādā veidā var nākt tev par
labu. Tā var attīstīt īpašus kristīgus tikumus, kas reti atplaukst
labklājībā un saules apmirdzētās takās. Ticība, pacietība, izturība,
Debesīm pievērstās domas un ieaugoša uzticēšanās Dieva aizgādībai, ir
tie augļi, kas uzzied un nobriest tumšu mākoņu, vētru un negaisu vidū.
Koki, kas stāv vieni paši un ir pakļauti nežēlīgiem vējiem un vētrām,
izturēs arī visstiprākās aukas tāpēc, ka to saknes būs laistas dziļi
zemē un zari izplesti visos virzienos; tieši pretojoties vētrām un
negaisiem tie kļūst arvien skaistāki un spēcīgāki. Tāds var būt tavs
gadījums. Tev var trūkt cilvēcīgas līdzjūtības un atbalsta, tu var
justies kā tāda, kuras vienīgā cerība ir pacelt savas rokas lūgšanā
pretī Dievam un savā pilnīgajā bezspēcībā pieķerties savam Glābējam.
Debesu sūtītā palīdzība būs tieši tā, kas tev vajadzīga…
Ja tu bīsties Dievu, tad tev nav jābaidās ne no kā cita. Ja tu
iepriecināsi Viņu, tu iegūsi visu, kas tavai dvēselei vajadzīgs, -
Vēstule 4a. 1880. g. 8. febr., māsai Brigsai (Briggs).
[48]