„Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja: „Debesu Valstība līdzinās
raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss
sarūga” Mateja 13:33.
Kad raugs nonāk miltos, tas iespiežas visās vietās, līdz viss
pilnīgi pārmainās. Tā darbojas Svētais Gars pie cilvēka sirds. Pieņemtā
patiesība, kurai cilvēks tic, izvirza dzīvei jaunus noteikumus un
darbības principus. Tiek izcelts jauns rakstura paraugs – Kristus dzīve.
Kas tā pieņem patiesību, tie pilnīgi paļaujas uz Kristu un pastāvīgi
saņem arvien vairāk spēka un lielāku gaismu. Tie ik dienas no savas
sirds izraida tukšu iedomību, savtību un paštaisnību.
Uzņemot sevī Kristus Garu, viņi sāk izstarot īpašus, skaidrus
gaismas starus. Viņos uzaust svinīga izpratne par mūžības īstenību.
Norisinās pilnīga prāta un sirds atjaunošanās. Kā raugs, nonācis miltos,
saraudzē visu mīklu, tā patiesības raugs, nonācis sirdī, pakļauj sev
visus dvēseles, miesas un gara spēkus…
Sirds pārveidošanās nozīmē visa cilvēka pilnīgu pārmaiņu. Kristus
saka: „Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstību”
(Jāņa 3:3). Šī sirds pārmaiņa nav redzama, jo tas ir iekšējs darbs, un
tomēr tā ir arī redzama, jo tā no iekšienes darbojas uz āru…
Vai patiesības raugs darbojas jūsu sirdīs? Vai tas savam svētojošam spēkam ir pakļāvis visu sirdi un visas jūtas…
Mūsu pirmais darbs mums jādara mūsu pašu sirdīs. Dzīvē jāīsteno
patiesas reformas pamatlikumi. Sirdij jākļūst atgrieztai un svētotai,
citādi mums nevar būt nekāda savienība ar Kristu. Kamēr mūsu sirdis ir
dalītas, tikmēr mēs nekad, nekad nekļūsim īsti derīgi ne šai, ne arī
nākošajai dzīvei. Kā saprātīgām būtnēm mums jāapsēžas un nopietni
jāpārdomā vai mēs tiešām tiecamies vispirms pēc Dieva Valstības un Viņa
taisnības. Vislabākais, ko mēs varētu darīt, ir skaidrā prātā un
vaļsirdīgā godīgumā apsvērt, vai vēlamies veltīt nepieciešamo piepūli
kristieša cerības iegūšanai un kristieša Debesu aizsniegšanai. Ja
Kristus žēlastībā mēs apņemamies to veikt, tad pēc tam mums jājautā:
„Kuras ir tās lietas, kas man jāatšķir no manas dzīves, lai es vairs
nekluptu?” – Manuskripts 14. 1898. g. 9. febr., „Līdzīgi raugam”.
[49]