„Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu un
mūžīgu godību, jo mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav
redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs” 2.
Korintiešiem 4:17-18.
Es vēršos pie tevis un taviem bērniem. Es jūtu jums līdz jūsu
tagadējās bēdās. Ja es būtu pie jums, es jums teiktu iepriecinošus
vārdus, bet tā kā es neesmu, tad varu uzrakstīt tikai dažas rindas, lai
jūs zinātu, ka es neesmu jūs aizmirsusi lielajā zaudējumā…
Mēs dzīvojam šīs zemes vēstures novakarē, un mēs varam apglabāt
savus mirušos, zinot ka viņi tiek paslēpti uz īsu brīdi, līdz dusmas ir
pāri. Mums nav jāskumst pēc tiem kā ļaudīm, kam nav cerības, jo viņu
dzīvība ir paslēpta ar Kristu Dievā. Mums vienmēr ir iemesls priekam…
Grūtības, ar kurām jāsastopas ļaudīm, kas ietērpjas Kristū un tur
Viņa baušļus, nav mūsu Kunga izgudrotas. Viņš saka: „Ja kas grib Man
sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man” (Mat.
16:24). Saprātīgiem cilvēkiem pienākas turēties pie patiesības un dzīvot
tikumīgu dzīvi. Mēs piedzimstam ar nepatiku pret šīm lietām. Tas tiešām
ir skumji, ka cilvēkam pašam sevī jāsaskata pretošanās tieksmes
tikumiem, kurus augsti vērtē Dievs: paļāvībai, labu darošai mīlestībai,
laipnam garam un neizaicināmai pacietībai. Mīļie bērni, sakiet paši sev:
es esmu vājš, bet Dievs ir mans stiprums. Viņš man nozīmējis mana
pienākuma vietu vai posteni. Virspavēlnieks, kuram es kalpoju, man pavēl
būt uzvarētājam…
Lai jūsu ģimeni piemeklējušās bēdas kļūst jums visiem par svētību.
Mūsu mīļā māsa, jūsu māte, mīlēja Jēzu. Viņas cīņa ir beigusies. Jums
jāatceras, ka viņa dus cerībā. „Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība,
tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kol. 3:4). Lai jūsu sirdīs iemājo
Svētā Gara miers un prieks. Atveriet savas siržu durvis, lai kā godāts
viesis var ienākt Jēzus un jūs būsiet ieguvuši Iepriecinātāju (Jāņa
15:12). Lai dzīvo ģimenes locekļu sirdis saslēdzas ciešā savstarpējā
sadraudzībā. Lai ikkatrs no jums cenšas būt otram par svētību, bet ne
par traucējumu un kavēkli…
Sagatavosimies Cilvēka Dēla atnākšanai. Parādīsim uzticību Dievam un
mēs saņemsim dzīvības vainagu. – Vēstule 10. 1898. g. 26. janv., brālim
Heiram (Hare).
[35]