„Tiem, kas Tevi bīstās, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad” Psalmi 60:6; Glika tulk.
Gādā par to, lai patiesība, kur vien tu ej, vienmēr būtu ierakstīta tavā karogā…
Kā tauta jūdi atteicās pieņemt Kristu. Viņš tos bija vadījis visos
viņu ceļojumos, kā neredzams, bezgalīgi varens Vadonis. Viņš tiem bija
darījis zināmu Savu prātu, tomēr pārbaudījumā tie atmeta Viņu, savu
vienīgo cerību, vienīgo pestīšanu, un tad Dievs atmeta viņus. „Bet cik
Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic
Viņa Vārdam” (Jāņa 1:12). Visiem, kas pieņem un paklausa nosacījumiem,
Dieva dāvanas turpina plūst nepārtraukti, un Viņam to nav žēl un Viņš
tās neprasa atpakaļ. Dievs cilvēkiem piešķīris Savas dāvanas, ne lai tās
izlietotu saskaņā ar iedzimtām, untumainām iedomām un dabīgām tieksmēm,
bet saskaņā ar Viņa prātu…
Tiem, kas bīstās Dievu, jādomā pašiem. Tie nedrīkst atļaut citiem
cilvēkiem domāt viņu vietā. Viņu prāts vairs nedrīkst atrasties maldīgu
principu, teoriju un doktrīnu varā. Jāatmasko arī augstās aprindās
valdošā nezināšana un netikumība, noziegumi, varmācība un apspiešanas
kāre. Dzīvības Gaisma nākusi uz šo pasauli, lai spīdētu morālās tumsas
vidū. Tagad evaņģēlijs jāpasludina trūcīgajiem un apspiestajiem.
Visvienkāršākajiem ļaudīm jāsniedz izdevība izprast kādiem viņiem
jākļūst, lai varētu ieiet Dieva valstībā.
Šodien zemāko aprindu ļaudīm jāieņem savas vietas, paklausot
pavēlei: „Ejiet uz priekšu!” Ticībā viņiem jāstājas pretī grūtībām un
tie nedrīkst paklausīt neticīgo tukšajām valodām un strīdiem. Tiem jāiet
uz priekšu no vienas pienākumu pakāpes uz otru, pastāvīgi lūdzot un
īstenojot dzīvē ticību, kas saņem atbildes uz lūgšanām…
Dievam ir daudz strādnieku, tomēr visi, kas vēlas strādāt saskaņā ar
Dieva plānu, ir ieslēgti vārdos: „Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva
celtne” (1. Kor. 3:9). Dieva kalpiem jārīkojas tā, lai nepazustu neviena
garīgā dāvana. Viņu gribai jāpieņem nogaidošs stāvoklis, un, kad
pienāks Dieva laiks, viņu zizlis zaļos. Neviens nezin, kādu veidu šis
darbs pieņems, tomēr Dieva kalpiem vienmēr jābūt gataviem rīkoties,
spējīgiem izprast sava Vadoņa gribu un Viņa ceļus. – Vēstule 8. 1899. g.
23. janv., Betlkrīkas sanatorijas medicīniskā darba vadītājam Dr. Dž.H.
Kellogam.
[32]