„Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet
viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas
spējas visiem” 1. Korintiešiem 12:4-6.
Ļaudis, kuriem šķietami piemīt vislielākās spējas, ne vienmēr ir
tie, kas dažādās darba līnijās gūst vislielākos panākumus. Kungs
izlieto, tā saucamos, mazāk spējīgākos cilvēkus. Viņiem var trūkt
daiļrunības, bet, ja tie ir vienoti ar Dievu, Viņš tos bagāti svētīs.
Ļoti nozīmīgi ir viņu neizmeklētie vārdi, kas nāk tieši no sirds, un
Kungs tos novērtē.
Lai tie, kas saistīti ar Kunga darbu, nemeklē tā veikšanai
visspējīgākos cilvēkus. Dievs stāv aiz tiem, kas dara visu iespējamo.
Lai ikkatrs strādnieks paļaujas uz Viņa spēku, un Dievs ietekmēs sirdis,
kuru dēļ tas strādā. Daudz laba var padarīt godīgs un vienkāršs
strādnieks, kas saprot, ka pienākumi nav atkarīgi no ārišķībām, bet no
Tā, kas viņam šo darbu uzticējis…
Dievs vēlas, lai Viņa darbā tiktu iesaistīti dažādi prāti. Lai
cilvēki izietu darbā, uzticoties Kungam, un Viņš ies tiem līdzi,
pārliecinādams un atgriezdams dvēseles. Viens strādnieks var būt veikls
runātājs, cits labs rakstnieks, vēl kādam var būt sirsnīgas un dedzīgas
lūgšanas dāvanas, vēl citam dziedāšanas dāvana. Kādam citam var būt
spējas izprotamā veidā izskaidrot Dieva Vārdu. Un visām šīm dāvanām
jākļūst par spēku Dieva darbā, jo Dievs pats sadarbojas ar strādnieku.
Vienam Dievs devis gudrības vārdus, otram zināšanas, trešajam ticību.
Tomēr visiem jāstrādā zem viena Vadoņa. Dažādas dāvanas paver iespēju
dažāda veida darbam, tomēr „viens pats Dievs, kas dod visas spējas
visiem” (1. Kor. 12:6).
Lai neviens nenicina šķietami vājākās dāvanas. Lai strādā visi un
neviens netur savas rokas klēpī, domādams, ka viņš nevar veikt varenus
darbus. Beidziet skatīties uz sevi. Skatieties uz savu Vadoni. Sirsnībā,
lēnībā un mīlestībā dariet visu iespējamo.
Dievs noteikti svētīs strādniekus, kas savam darbam nodosies ar visu
savu sirdi. Ja Kungs savam darbam izrauga jūsu kājas, - atdodat tās
Viņam. Ar šīm kājām jūs varat meklēt dvēseles. – Vēstule 1. 1902. g. 18.
janv. Vecākajam sludinātājam S. N. Haskelam un viņa dzīves biedrei, kas
bija iesaistījušies pilsētu evaņģelizācijas darbā.
[27]