„Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā
neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama” Mateja 5:13.
Kas ielikti uzticības amatos, tiem jābūt pilnvarotiem pieņemt
dažādus lēmumus, tomēr tie nekad nedrīkst šīs savas pilnvaras izlietot,
lai atteiktu palīdzību trūcīgiem un nevarīgiem. Tās nekad nedrīkst
izmantot, lai kādai cīņā esošai dvēselei atņemtu drosmi un dzīves
prieku. Lai tie, kam piešķirti iespaidīgi amati, vienmēr atceras, ka
Dievs vēlas, ka tie īstenotu dzīvē Kristus prātu…
Patiesu dievbijību mēro pēc padarītiem darbiem. Vārdos izteiktai
ticības apliecībai nav nekādas vērtības; arī amats neko nedod; tikai ar
Kristum līdzīgu raksturu mēs varam apliecināt, ka Dievs Savu Dēlu ir
sūtījis pasaulē. Kas sevi sauc par kristiešiem, bet nerīkojas, kā
Kristus būtu rīkojies viņu vietā, tie ļoti kaitē Dieva lietai. Tie
nepareizi attēlo savu Pestītāju un ir nostājušies zem svešiem karogiem.
Patiess māceklis, kura sirdī mājo Kristus, ar savu dzīvi pasaulei sludinās, ka Kristus mīl cilvēci.
Viņš rīkosies kā Dieva palīdzību sniedzoša roka. Saņemot žēlastību
no Pestītāja un sniedzot to citiem, visu viņa būtni caurstrāvos garīgas
veselības spirgtums…
Šķīsta un neaptraipīta reliģija nav jūtas, bet gan mīlestības un
žēlastības darbu darīšana. Tāda reliģija nepieciešama veselībai un
laimei. Tā ieiet sagānītajā dvēseles templī un ar pātagu izdzen visus
grēcīgos uzbrucējus. Uzkāpusi tronī, tā ar savu klātbūtni visu dara
svētu, apgaismojot sirdi ar Taisnības Saules spožajiem stariem. Tā atver
dvēseles durvis pret Debesīm, un ielaiž tajā Dieva mīlestības
saulesstarus. Tai līdzi iet savaldība un miers. Palielinās fiziskie,
intelektuāli un morālie spēki, jo dvēseli, līdzīgi dzīvinošam eliksīram,
piepilda Debesu atmosfēra…
Ja kristieši neatklāj Kristu, tad kāda vērtība viņiem ir? Vai viņi
tad nelīdzinās savu garšu zaudējušai sālij, kas vairs „neder nekam”? Bet
ja tie savā dzīvē atklāj patiesības glābjošās īpašības, tad nabaga,
grēkos nocietinātās dvēseles netiks pamestas bojā ejai savā samaitātībā.
Labie darbi ir redzami, jo taisnības dzīvinošos pamatlikumus nevar
apslēpt. Dzīvē īstenots evaņģēlijs līdzinās sālij, kam piemīt tās garšu
dodošās īpašības. Tam ir spēks glābt dvēseles. – Vēstule 7. 1901. gadā
17. janv., „Brāļiem uzticības amatos”.
[26]