„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi. Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es
tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības
labo roku” Jesajas 41:10.
Jēzus Kristus ir pasaules vislielākais Skolotājs. Par to es esmu
saņēmusi brīnišķus pierādījumus. Viņš mani padarīja par Savu vēstnesi,
lai es lielās garīgās patiesības nodotu daudziem tūkstošiem… Cik ļoti es
vēlētos pasniegt Viņa norādījumus tā, lai daudzi tiktu vadīti pie Viņa.
Es pilnīgi uzticos Viņa vadībai, un es zinu, ka mani uztur Viņš, kurš
Saviem mācekļiem pavēlēja iet un sludināt evaņģēlija vēsti, mācot „turēt
visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas
līdz pasaules galam” (Mat. 28:20).
Kopš 1884. gada es strādāju sabiedrisku darbu. Mani vienmēr stiprina
Kungs. Es no augšienes saņemu fizisku, intelektuālu un garīgu spēku. Es
droši zinu, ka Kristus dod man Savu stiprinošo žēlastību un
pierādījumus, ka Viņš ir pasaules gaisma. Es pazīstu Viņa spēku. Viņa
labā es vēlos darīt visu iespējamo, kamēr vien es dzīvošu. Mierīgā un
pilnīgā paļāvībā es vēlos nodot savu dvēseli Dievam līdz tai dienai, kad
šeit savu darbu pabeigusi, es iešu dusēt. Aizmigšana Jēzū mani nemaz
nebiedē. Augšāmcelšanās rītā es Viņu redzēšu, kāds Viņš ir…
Būsim pilnīgi droši, ka mūsu attiecības ar Dievu ir pareizas, lai
Kungs mūs var mācīt, vadīt un atklāt Savu prātu. Pārdomājiet, lūdzu, šis
lietas. Un būsim vairāk kopā ar Dievu lūgšanās. Kungs ir mūsu palīgs,
mūsu spēks un stiprā pils. Ja mēs pazemīgi staigāsim ar Dievu, bīsimies
un pagodināsim Viņa Vārdu, tad Viņš piepildīs mūsu domas, un mēs tiksim
pārveidoti Viņa līdzībā. Čakli pārbaudīsim paši savas sirdis un iegūsim
to gudrību, ko var dot vienīgi Dievs.
Atcerēsimies, ka šaubas ir bīstamas. Ja tās tiek lolotas, tad tās
noved neticībā… Visiem mūsu ļaudīm tagad ir jātiecas pēc Svētā Gara
piešķiršanas. Neielaidieties nekādās ķildās un nolieciet nevienprātību,
strīdēšanos un centieties saskaņoties ar lūgšanu, kas rakstīta Jāņa
evaņģēlija 17. nodaļā. Es jūs lūdzu, runājiet lūgšanās ar Dievu no visas
sirds un dvēseles, un arī dzirdami. – Vēstule 58. 1906. g. 16. janv.,
brāļiem: Vešbernam, Preskotam, Danielsam un Kolkordam.
[25]