„Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā Sevi
nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu” Efeziešiem 5:2.
Kā pilnīgs un labprātīgs upuris, Kristus nodevās par mums visā Savas
dievības pilnībā un visā Savas nevainojamās cilvēcības krāšņumā, un
ikkatram, kas nāk pie Viņa, Kristus jāpieņem tā, it kā viņš būtu
vienīgais cilvēks, par kuru samaksāta šī maksa. Kā Ādamā visi mirst, tā
Kristū visi tiks darīti dzīvi, jo paklausīgais uzmodīsies nemirstībai,
bet pārkāpējs – nāvei, pārkāptā likuma soda izciešanai.
Paklausība Dieva likumiem ir svētošanās. Attiecībā uz šo dvēselē
darāmo darbu, daudzi turas pie maldīgiem uzskatiem, tomēr Jēzus ir
lūdzis, lai Viņa mācekļi tiktu svētīti caur patiesību, piebilzdams:
„Tavs Vārds ir patiesība”. Svētošanās nav viena acumirkļa, bet gan
pastāvīgi progresējošs darbs, kas tāpat kā paklausība turpinās
nepārtraukti. Kamēr vien sātans uzmāksies mums ar savām kārdināšanām,
atkal un atkal tiks izcīnīta cīņa sevis uzvarēšanai; bet caur paklausību
patiesība svētos dvēseli. Kas izturēsies lojāli pret patiesību, tie,
Kristus nopelnā uzvarēs visas rakstura vājības, kas tiem lika
ietekmēties no jebkuriem mainīgās dzīves apstākļiem.
Daudzi uzskata, ka viņi nevar grēkot, jo ir svētoti, tomēr šāds
uzskats ir maldinošs ļaunā valgs. Pastāvīgi draud briesmas krist grēkā,
jo Kristus izteica brīdinājumu, lai mēs būtu modri un lūgtu, ka nekrītam
kārdināšanā. Ja mēs apzināsimies savu vājumu, tad neuzticēsimies sev,
bet izjutīsim vajadzību meklēt Jēzu, mūsu taisnību, kas ir arī mūsu
spēka Avots. Mēs nāksim satriektā garā un grēku nožēlā, izmisīgi izjūtot
savu bezgalīgo vājumu, un ik dienas radināsimies izlūgties sev Kristus
asins nopelnu, lai kļūtu par traukiem, kurus var lietot Kungs. Pastāvīgi
izjūtot savu atkarību no Dieva, mēs necīnīsimies pret patiesību, bet
vienmēr tiksim darīti spējīgi nostāties par patiesību. Mums vajadzētu
pieķerties Bībeles mācībām, nesekojot pasaules ieradumiem un tradīcijām,
cilvēku vārdiem un darbiem. – „Signs of the Times” 1890. g. 19. maijā.
[149]