„Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par
citu… Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi” 1. Kor.
12:25-27.
Kristū mēs esam vienas Ģimenes locekļi. Dievs ir mūsu Tēvs, un Viņš
sagaida, ka mēs parādīsim interesi par Viņa saimes locekļiem… Kā viena
vīna koka zari, mēs saņemam cerību no tā paša avota, un labprātīgā
paklausībā kļūstam viens ar Kristu.
Ja viens Kristus saimes loceklis krīt kārdināšanā, citiem laipnā
ieinteresētībā jārūpējas par to, cenšoties viņa kājas pagriezt no maldu
takām un mantot viņu tīrai, svētai dzīvei. Šādu kalpošanu Dievs prasa no
ikviena Savas draudzes locekļa (1. Kor. 12:12-27).
Dažiem trūkst patiesu garīgu piedzīvojumu tāpēc, ka viņi uzņem
gaismu un nesniedz to tālāk. Viņus bieži pārsteidz kārdināšanas, kas nāk
tik jaukā un patīkamā veidā, ka viņi tās neuzskata par viltīgā
ienaidnieka krāpjošo darbu. Cik svarīgi, lai viņi iegūtu tiem
nepieciešamos piedzīvojumus! Kunga ģimenes locekļiem jābūt gudriem un
vērīgiem, darot visu iespējamo, lai glābtu savus vājos brāļus no sātana
paslēptajiem tīkliem.
Tas ir iekšējās misijas darbs, kas tikpat daudz nāks par labu kā
darba darītājiem, tā arī tiem, kuru labā minētais darbs tiek darīts.
Mazākā lokā parādītā laipnā ieinteresētība, brāļiem un māsām teiktie
līdzjūtīgie vārdi, sagatavos mūs darbam pie tiem ģimenes locekļiem, ar
kuriem, ja mēs paliksim uzticīgi, mums būs kopā jādzīvo mūžīgos
laikmetos.
Kristus saka: „Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības
vainagu” (Atkl. 2:10). Tāpēc tik uzmanīgi Kunga ģimenes locekļiem
vajadzētu rūpēties par saviem brāļiem un māsām. Kļūstiet par viņu
draugiem! Ja viņi ir trūcīgi un tiem vajadzīgs uzturs un apģērbs, tad
kalpojiet kā viņu laicīgās, tā garīgās vajadzībās. Tā jūs viņiem būsiet
par divkāršu svētību…
Cik saudzīgi un iejūtīgi mums vajadzētu izturēties pret tiem, kas
pūlas aizsniegt dzīvības vainagu! Kas iejūtīgi un mīloši būs palīdzējis
kādai dvēselei viņas vajadzībās, citā reizē pats var nonākt apstākļos,
kur būs vajadzīgi cerību pilni, līdzjūtīgi vārdi un iedrošinājums. –
Manuskripts 63. 1898. g. 18. maijā, „Iekšējās misijas darbam”.
[148]