„Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko gribat – tas jums notiks” Jāņa 15:7.
Daudzi cilvēki paceļas pāri Jēzus Kristus atklātajai vienkāršībai,
domādami, ka, lai darītu Dieva darbus, viņiem jāveic kaut kas liels.
Citu cilvēku uzmanību pilnīgi saista laicīgās lietas, un viņiem
nepavisam neatliek laika domāt par mūžības realitāti. Noguruši no rūpēm,
kas novērš domas no garīgām lietām, viņi nevar atrast laiku ciešākai
savienībai ar Dievu. Viņi pastāvīgi paši sev jautā: „Kur lai es atrodu
laiku Dieva Vārda pētīšanai un īstenošanai dzīvē?”
Kristus pazīst šīs grūtības, kas pārbauda katru dvēseli, un saka:
„Palieciet Manī, un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja
tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. Es esmu
vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek, un Es viņā, tas nes daudz augļus,
jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jāņa 15:4-5).
Mūsu pirmais un augstākais pienākums ir apzināties, ka mēs pastāvīgi
atrodamies Kristū. Darbs jādara Viņam. Mums jācenšas uzzināt, „ko saka
tas Kungs”, nododot savu dzīvi Viņa vadībā. Ja mums būs mūsos mājojošais
Kristus Gars, viss mums izmainīsies. Vienīgi Pestītājs var dot dusu un
mieru, kas mums tik ļoti vajadzīgs. Un ikkatrā aicinājumā, ar kuru Viņš
liek mums meklēt Kungu, ka mēs to atrodam, Viņš aicina mūs arī palikt
Viņā. Dieva Gars ir tas, kas mūs skubina nākt. Ja mums būs šī dusa un
miers, mūsu ikdienišķās nepatikšanas vairs neliks mums būt skarbiem,
rupjiem un nelaipniem. Tad mēs neiesim pa saviem ceļiem un nedarīsim
savu prātu. Mēs vēlēsimies darīt Dieva prātu, paliekot Kristū, kā zari
vīna kokā.
Kristus par Sevi saka (ka Viņš ir): „Ceļš, patiesība un dzīvība”
(14:6). Ceļš uz Debesīm attēlots kā šaura taka, kas nosprausta, lai pa
to ietu Kunga atpirktie. Bet pie ikkatra soļa šo taku apmirdz gaisma…
Pestīšana nozīmē pilnīgu dvēseles, miesas un gara padošanos. Mūsu
dabas nevaldāmo elementu dēļ, virskundzību bieži gūst kaislības.
Grēcinieka vienīgā cerība ir izbeigt grēkot. Tad viņa prāts saskanēs ar
Kristus prātu. Viņa dvēsele nonāks sadraudzībā ar Dievu. – Manuskripts
73. 1899. g. 11. maijā. „Paliekat Manī”.
[141]