„Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es
apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs. Bet, kas Mani aizliegs
cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir
Debesīs” Mateja 10:32-33.
Vai tā nenotiek? Vai mēs apliecinām Kristu savā ikdienas dzīvē? Vai
mēs liecinām par Viņu ar saviem tērpiem, rotājot sevi ar vienkāršiem un
neuzkrītošiem apģērba gabaliem? Vai mūs rotā lēnprātīgs un kluss gars,
kas Dieva acīs ir tik dārgs? Vai cenšamies virzīt uz priekš Kunga lietu?
Vai demarkācijas līnija starp jums un pasauli ir skaidri saredzama? Jeb
jūs cenšaties atdarināt šī deģenerētā laikmeta modi? Vai starp jums un
pasaules cilvēkiem pastāv kaut kāda atšķirība? Vai jūsos darbojas tas
pats gars, kurš redzams nepaklausības bērnos?
Ja esam kristieši, tad mums jāseko Kristum arī tad, ja taka, pa kuru
jāiet, nemaz nesaskan ar mūsu dabiskajām tieksmēm. Nav nekādas nozīmes
teikt jums valkāt šo vai citu tērpu, jo, ja jūsu sirdī ir mīlestība uz
ārišķībām, tad jūsu izrotājumu nolikšana malā līdzināsies tikai koka
lapu noraušanai. Dabīgās sirds tieksmes atkal pieteiks sevi. Jums pašiem
jābūt savai sirdsapziņai.
Ak, ja mēs atcerētos, ka Kristus kļuva nabags, lai mēs caur Viņa
nabadzību kļūtu bagāti, vai mēs tad necenstos pagodināt Viņa vārdu un
darīt Viņa darbu? Mums jāpaliek Viņā, kā zars paliek vīna kokā. Jēzus
saka: „Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek, un Es viņā, tas nes
daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt… Ar to Mans Tēvs
ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par maniem mācekļiem”
(Jāņa 15:5-8).
Ja mēs būtu izpildījuši šo Kunga pavēli, tad lietu stāvoklis mūsu
draudzēs būtu pavisam savādāks, un mēs zinātu, ko nozīmē Dieva Gara
dziļi skarošais darbs. Tas, kas mums vajadzīgs, ir cirvis, kas pielikts
pie koka saknēm. Mums jāmirst pasaulei, jāmirst sev, un jādzīvo Dievam.
Mūsu dzīvei jābūt paslēptai ar Kristu Dievā, lai, kad Viņš parādīsies,
mēs arī varētu parādīties līdz ar Viņu godībā. Mums jānāk tuvu pie
Kristus, lai cilvēki varētu redzēt, ka mēs esam bijuši ar Kristu un no
Viņa mācījušies… Raugieties pastāvīgi uz Kristu! Ar pazemīgu garu
meklējiet Dieva tuvumu! Vārdos, izturēšanās veidā un dzīvē aplieciniet
Kristu! – „Review and Herald” 1892. g. 10. maijā.
[140]