Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368

3. maijs - debesu aicinājums

„Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts” Lūkas 14:11.
Lai neviens nepaaugstinās, runājot par sevi, parādot savas spējas un zināšanas, izkopjot augstprātību! Lai neviens necenšas izjaukt otra darbu, kas nerīkojas pēc viņa pieņemtā standarta. Debesu Skolotājs aicina mūs: „Nāciet šurp pie Manis, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt! Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla” (Mat. 11:28-30). Kristus nekad nav bijis pašpaļāvīgs, neiecietīgs vai augstprātīgs. Viņš saka: „Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa 5:19).
Nevienam cilvēkam nav tiesību uzskatīt sevi kā pašam piederošu būtni. Ikviens cilvēks, ikviena lieta pieder Kungam. Visas balvas, ko cilvēks saņem no Debesīm, turpina piederēt Kungam. Visas mums esošās vērtības vajadzētu izlietot par labu mūsu līdzcilvēkiem, lai arī tie kļūtu par vērtīgiem strādniekiem. Visi spēki un visāda apdāvinātība ir talants, kas jāatdod Dieva godam, izlietojot to Viņa darbā. Mūsu spējas, kuras devis Dievs, nevajadzētu izvirzīt kalpošanā savtīgiem mērķiem. Mums vienmēr vajadzētu labprāt dot tālāk, darot citiem zināmu to, ko mēs zinām, un būtu jāpriecājas, ja viņi darbā izkopj spēkus un prātu, kas pārāks par mūsējo.
Dieva dāvanas nedrīkst izlietot sevis izcelšanai, bet tās jānodod mijējiem, lai Viņš savu mantu saņemtu ar augļiem. Lai neviens nemēģina kļūt ievērojams, laimīgs vai apmierināt savas tieksmes, neizlietojot spēkus, ar kuriem tas ir apdāvināts, kur būtu bijis pareizi tos izlietot, jo ar tādu rīcību viņš apkauno Devēju un nepiepilda nodomu, kura dēļ tas radīts. Visi mūsu spēki nāk no Dieva un tie jāizlieto Viņa godam…
Nevienam nav ne vismazākā iemesla lielīties. Nevienam nav ne vismazākā pamata lepoties vai sevi izcelt, pat ja viņš darījis vislabāko, ko spējis. – Vēstule 10. 1884. g. 3. maijā, kādam sludinātājam, celmlauzim Dānijā. [133]

Lapa kopā 368