„Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varat pretī stāties velna viltībām” Efeziešiem 6:11.
Kungs sadarbosies ar ikkatru godīgu cilvēku, ar ikkatru Viņam
nodevušos krusta kareivi. Tomēr neviens nevar būt labs karavīrs, kurš
domā, ka viņam jāstrādā neatkarīgi no saviem līdzstrādniekiem, kas savu
spriedumu uzskata par vislabāko. Dieva strādniekiem jāsadarbojas kopā,
vienam novēršot otra trūkumus…
Vai mēs izmantosim priekštiesību un sagatavosimies stāties pretī
ienaidnieka viltībām? Vai mēs izprotam Dieva darba svēto raksturu un
vajadzību rūpēties par dvēselēm, kā tādiem, kam par to būs jāatbild?
Mums jābūt ļoti čakliem, saprotot „šo laiku, ka… jums pienākusi stunda
celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad
kļuvām ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu; tāpēc noliksim
tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās” (Rom. 13:11-12).
Vai mēs mācāmies atteikties no savām iegribām? Jeb vai vēl arvien
tik lielā mērā padoms tiek prasīts no sava „es”, ka, sadarbojoties ar
brāļiem, mēs savu spriedumu uzskatām par vislabāko? Lai Dievs mūs
pasargā un neļauj mums sevi uzskatīt augstākus par citiem, ka no mums
netiktu atrautas Dieva svētības, kuras Viņš dod lēnprātīgiem un
pazemīgiem! Kas patiesi godā Dievu, tie sevi apslēps Kristū,
priecājoties, ja Dievs tiek pagodināts ar to cilvēku darbu, kas ar
viņiem saistīti. Neviens nevar gūt panākumus Dieva darbā, kas pārāk
augstu vērtē pats sevi. Ar laiku viņa pārākuma apziņa palielinās vēl
vairāk un drīz vien viņš sāk domāt, ka darbā viņam nevajadzētu
savienoties ar brāļiem, bet ka labāk būtu strādāt vienam pašam…
Noliksim tālu prom no sevis katru pašpaaugstināšanās izjūtu!
Sagatavosimies par labiem krusta kareivjiem, apgūstot mācību, ko sniedza
Kristus, sakot: „Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es
esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu
savām dvēselēm” (Mat. 11:29).
Kurš būs apspiedis savas ilgas pēc atzinības, tas visdrošāk iemantos
atzinību ar savu nesavtīgo rīcību. Lai palīdzētu un iedrošinātu citus,
Viņš labprāt atteiksies no savām iegribām, kļūstot citiem cilvēkiem par
visu ko, lai kaut kā dažus izglābtu. Tāds cilvēks ir cienījams vadītājs
Kristus armijas rindās. – Vēstule 67. 1900. g. 26. aprīlī, vec.
sludinātājam S.N. Haskelam ar dzīvesbiedri, kuri strādāja pilsētu
evaņģelizācijas darbā.
[126]