„Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo,
ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums, bet aizgājis, Es to sūtīšu
pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un
tiesu” Jāņa 16:7-8.
Tikai caur Svētā Gara vareno darbu var tikt savaldīts un apspiests
sātana nomācošais darbs. Tikai Svētais Gars pārliecina par grēku un, ar
cilvēka piekrišanu, to izraida no dvēseles. Tad prāts nonāk jaunas
bauslības padotībā, un šī bauslība ir karaliskā brīvības bauslība. Jēzus
nāca, lai salauztu dvēseles grēka verdzības važas; jo grēks var
triumfēt tikai tur, kur dvēseles brīvība ir apspiesta. Jēzus aizsniedza
cilvēku posta un sāpju vislielākos dziļumus un ar Savu mīlestību velk to
pie Sevis. Caur Svētā Gara darbu Viņš paceļ prātu no tā pazemotā
stāvokļa un piesaista to mūžīgai realitātei. Kristus nopelna dēļ cilvēks
var izlietot savas būtnes viscēlākos spēkus un izraidīt grēku no
dvēseles…
Staigājot Dieva bauslībā, mēs ejam pa ceļu, kas paredzēts Kunga
atpirktajiem. Pa šo ceļu gājuši visu laikmetu uzticīgie ļaudis, un viņi
ir spīdējuši kā gaisma pasaulē. Šajā laikmetā viņu nodotā gaisma spīd
vēl spožāk pār ļaužu taku, kas staigā tumsā. Daži patiesību pieņēma,
ticēja un tai paklausīja. Trešā eņģeļa vēsts ir iespiedusies daudzos
aptumšotos prātos. No Dieva Svētā Vārda mirdz Viņa gudrības, laipnības,
žēlastības un mīlestības gaisma. Mēs neatrodamies tur, kur atradās mūsu
tēvi. Šajās pēdējās dienās uz mums spīd lielāka gaisma. Darot tikai tos
pašus darbus, ko darīja mūsu tēvi, un kalpojot Dievam tā, kā tie
kalpoja, mēs Dievu nepagodināsim, Viņš mūs tādus nevarēs pieņemt.
Lai Dievs mūs uzskatītu par bezvainīgiem, mums tikpat uzticīgi
jāpaklausa un jāseko gaismai mūsu laikā, cik uzticīgi viņi bija, sekojot
un paklausot gaismai, kas toreiz spīdēja uz viņu ceļa. No ikkatra
draudzes locekļa mūsu Debesu Tēvs prasa ticību un augļus atbilstoši
dotajai žēlastībai un gaismai. Neko mazāku Dievs nevar pieņemt. Ikvienam
vajadzētu nostāties tur, kur to apmirdzētu gaisma. Cilvēkam jāvērtē
katrs gaismas stars, lai tas ar Debesu sūtīto mirdzu, apgaismotu un
aplaimotu citus. – „Review and Herald” 1893. g. 25. aprīlī.
[125]