„Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājas, un tu esi
vesels, tā ka tavai dvēselei labi klājas” 3. Jāņa vēstule 2. pants.
Tūkstoši, pat miljoni, kas dzīvo virs zemes, cieš paši savas
nepareizās rīcības dēļ. Vai tiem, par kuriem Jēzus atdeva Savu dzīvību,
nevajadzētu arī pašiem vērtēt savu laimi, mieru un veselību, paklausot
visiem dabas likumiem? Radīšanas un atpestīšanas darba dēļ mēs piederam
Kungam un Viņš prasa, lai mēs mācītos gādāt par savu ķermeni, rūpīgi
ievērojot dzīvības, veselības un tīrības noteikumus.
Mums pienākas saglabāt un cienīt savu ķermeni, lai ar nevērību, ar
nodošanos savtīgām tieksmēm, samaitātu ēstgribu un kaislību
apmierināšanu, nepadarītu to tādu, kas mirst, mums vēl dzīvojot, un
kļūst samaitāts, nešķīsts un Dievam pretīgs.
Cik spēcīgi un gaiši izstaro Dieva mīlošā laipnība un žēlastība visā
Viņa rīcībā pret Savu mantojumu!… Visas Debesis ir dziļi ieinteresētas
mūsu labklājībā, lai sātans nevaldītu pār mums un mūs nepārveidotu savā
līdzībā. „Jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns;
tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs rugāji”, saka Kungs
Cebaots, „un neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebrus! Bet jums,
kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs
dziedināšana no šīs saules spārnu gaismas, un jūs varēsiet staigāt iekšā
un ārā, lēkdami kā barojami teļi” (Mal. 3:19-20).
Izturoties nicinoši pret dabas likumiem, vīri un sievas liek pamatus
postam un ciešanām. Vājo morālo spēku dēļ tie kļuvuši par nožēlojamiem
kaislību vergiem. Daži rok sev kapu paši ar saviem zobiem, citi padodas
zemiskiem ieradumiem un, morāli apgānoties, aptraipa savu dvēseli un
miesu, novājina smadzeņu spēku. Ar to viņi paši sev aizslēdz Debesu
pilsētas vārtus, jo par dabas likumu pārkāpšanu atbildība tiks prasīta.
Sodam ir jānāk…
Šajā virzienā ir jāiepazīstas ar mācībām, kuru ievērošana sniegs
veselību miesai un garam. Ja cilvēks pats saprātīgi valdīs pār ēšanas un
dzeršanas ieradumiem, ēdīs un dzers Dievam par godu, tad Viņa dzīves
laiks pagarināsies. Ēdiet, lai dzīvotu, nevis dzīvojiet, lai ēstu. –
Manuskripts 53. 1898. g. 24. aprīlis, „Audzināšanas darbam ir
nepieciešamas zināšanas fizioloģijā”.
[124]