„Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosiet, tad jums Debesu
Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat,
tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos” Mateja
6:14-15.
Es vēlētos ar tevi parunāt dažas lietas attiecībā uz tavu nostāju
pret brāli A. Tev draud briesmas justies pārāk apvainotam par iedomātu
netaisnību, ko viņš tev nodarījis. Un, mans brāli, ja viņš tiešām
rīkojies netaisni, vai tad tu nevari saprast, ka cietējs būs viņš, bet
ne tu? Es esmu pārliecināta, ka tev šajā gadījumā būtu jāizturas kā
kristietim pienākas, piedodot viņam un nepieļaujot nekādu
atsvešināšanos…
Vai tu, brāli, atceries savu lielo parādu Kungam un cik ļoti tev
vajadzīga Viņa piedošana, Viņa žēlastība un Viņa mīlestība? Vai
aizmirsīsi to?… ja tu nepiedosi savam brālim viņa noziegumus, tavs
Debesu Tēvs nepiedos tev tavus noziegumus (skat. Mat. 6:15).
Vai tu izmantosi savas spējas un gudrību, lai darītu visu, kas tavos
spēkos, tiecoties pēc vienprātības ar brāli A.? Raksti viņam kā brālim!
Noārdi visus šķēršļus un lai nav nekādu nesaskaņu jūsu starpā! Mīli tā,
kā brālim pienākas, parādi žēlastību, esi pieklājīgs. Es tev izrakstu
Kristus mīlestību, kas jāuzņem lielās devās un tā darīs lielas
pārmaiņas, jo tai ir brīnišķas dziedināšanas spējas.
Vai tu nedomā, ka visas Debesis uz jums noraudzītos ar patiku, ja
jūs atvērtu savas sirdis žēlojošai Kristus mīlestībai? Par šo lietu visu
laiku būs spiests domāt vecākais sludinātājs A., un to pašu darīsi arī
tu, kamēr pastāvēs un tiks koptas šīs jūsu nesaskaņas. Izraujiet visas
rūgtās saknes un uz visiem laikiem aizmirstiet tās.
Iespējams, ka tev ir nepareizi uzskati par vecākā sludinātāja A.
īstajiem motīviem. Bez tam tu vari domāt, runāt un just vairāk, kā tev
vajadzētu to darīt, un pārprast savu brāli…
Sātanam ļoti patiktu, ja jūs koptu nepiedodošu garu un nespiestos
kopā vienprātībā. Bet, redzot šķelšanos brāļu starpā, apbēdināts jūtas
Jēzus, kas ik katru cilvēku vērtē augstu. Es vēlētos, kaut mēs visi
pielīdzinātos Jēzus atstātai priekšzīmei. Viņš nenāca cilvēkus nomaitāt,
bet lai tos glābtu. Viņš savus spēkus izlietoja cilvēku aplaimošanai,
bet ne viņu sāpināšanai. Viņa vārdus, Viņa izturēšanos un Viņa darbus
vienmēr caurstrāvoja dievišķs maigums. Nekas nevarēja sagandēt Viņa
absolūto pacietību vai pamodināt Viņā atriebības jūtas. – Vēstule 46.
1887. g. 22. aprīlī, Dr. Dž.H. Kellogam.
[122]