Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368

14. aprīlis - esi viņa vēstnesis

„Un Viņš tiem sacīja: „Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts” Marka 16:15-16.
No instrukcijas, ko Jēzus deva septiņdesmit mācekļiem, un no viņu piedzīvojumiem, Dieva darba strādnieki var atvasināt vērtīgas mācības. Šie mācekļi tika izsūtīti uz pilsētām un ciemiem, kur Jēzus pats vēlāk gribēja iet, lai pamodinātu interesi par Savu darbu, lai ļaudis būtu sagatavoti pieņemt lielās patiesības, kuras Viņš vēlējās tiem sniegt…
„Pēc tam Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet. Un Viņš tiem sacīja: „Pļaujamā daudz un strādnieku maz, tad nu lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš strādniekus sūta Savā pļaujamā. Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā” Lūkas 10:1-3.
„Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un jūs tur uzņem, tur ēdiet, ko jums ceļ priekšā. Un dziediniet slimniekus, kas tur ir, un sakiet viņiem: „Tuvu pie jums ir nākusi Dieva Valstība” (8-9.p.).
Tā bija viņu vēsts galvenā doma. Šo vēsti viņi nedrīkstēja izlaist no redzes loka, ne arī ielaisties strīdā par mazsvarīgām lietām, kas pat varēja aizvērt durvis svarīgajām patiesībām, kuras Jēzus viņiem pavēlēja mācīt. Viņiem vajadzēja mācīt Veco Derību, izskaidrojot pravietojumus par Kristus misiju un darbību, kā arī pasniegt patiesības, kas ļaužu sirdis darītu jūtīgākas, lai tās būtu sagatavotas uzņemt Kristu, kad Viņš vēlāk tur nonāks…
Šie septiņdesmit nebija pastāvīgi atradušies Jēzus tuvumā, tomēr viņi bieži bija dzirdējuši Kunga norādījumus un mācības. Tie gāja uz Viņa pavēli, lai strādātu tā, kā Viņš pats strādāja. Visur, kur viņi gāja, tiem vajadzēja sniegt vēsti: „Dieva Valstība atnākusi jūsu tuvumā. Visi tiks pieņemti šajā valstībā, kas saskaņosies ar Viņa vēsti un uzņems Viņa vēstnešus. Šī ir jūsu piemeklēšanas diena”. Tiem Dieva patiesību vajadzēja pasniegt tā, lai ļaudis tiktu vadīti satvert svētības, kas bija noliktas viņu sniedzamības robežās. – Vēstule 119. 1905. g. 14. aprīlī, Nešvilas draudzes locekļiem. [114]

Lapa kopā 368