Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368

9. aprīlis - dzīvo jaunu dzīvi!

„Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet jūs arī viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši” Mateja 7:12.
Kristus nāca un mācīja ne tikai to, kas mums jāzina un kam mums jātic, bet arī, kas mums jādara attiecībās ar Dievu un līdzcilvēkiem. Taisnības zelta likums prasa, lai mēs viens pret otru izturētos tā, kā vēlētos, lai citi izturētos pret mums. Mums pastāvīgi jādomā par citu mūžīgām interesēm, sakot sev: „Viņi ir Pestītāja asinīm atpirktie, par kuriem samaksāta dārga maksa”.
Visā mūsu rīcībā ar līdzcilvēkiem, mums pret tiem – kā ticīgiem, tā neticīgiem – jāizturas tā, kā Kristus pret tiem izturētos, ja Viņš atrastos mūsu vietā. Ja paklausība Dieva likumiem nāk mums par labu mūsu tagadējai un mūžīgai dzīvei, tad tā tas būs arī, ja viņi paklausīs šiem likumiem. Mūsu augstākais mērķis ir būt priekš viņiem par ārstnieciskās misijas darbiniekiem, kā Kristus to ir pavēlējis…
Visiem, kas caur pērļotiem vārtiem ieies Dieva pilsētā, visā savā rīcībā jāpaaugstina Kristus. Tieši tas tos dara par Kristus vēstnešiem, Viņa lieciniekiem. Viņiem jāsniedz skaidra un izšķiroša liecība pret visiem ļauniem ieradumiem, tiem norādot uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus. Viņš visiem, kas Viņu pieņem, dod spēku palikt par Dieva bērniem.
Atdzimšana ir vienīgā taka, pa kuru mēs varam aizsniegt Svēto pilsētu. Tā ir šaura un arī vārti, pa kuriem mums jāiet, ir šauri. Tomēr mums pa šo taku jāvada vīri, sievas un bērni, mācot tiem, ka, lai tiktu izglābti, tiem jāiegūst jauna sirds un jauns gars. Jāuzvar vecie, iedzimtie rakstura vilcieni. Dvēseles dabīgajām tieksmēm ir jāmainās. Jānoliek malā visa krāpšana, viltus un visa veida ļauna runāšana. Jādzīvo jauna dzīve, kas cilvēka bērnus dara līdzīgus Kristum. Mums, tā sakot, jāpeld pret ļaunuma straumi.
Ceļš uz Debesīm ir šaurs, ierobežots ar Jehovas dievišķajiem likumiem. Kurš iet pa šo ceļu, tam pastāvīgi sevi jāaizliedz un jāklausa Kristus mācībām… Nepaļausimies uz cilvēku, bet uz Jēzu Kristu, kurš nomira, lai mēs varētu kļūt taisnoti! – Vēstule 103. 1905. g. 9. aprīlis, Paradīzes ielejas (Paradise Valley) sanatorijas vadītājam E.S. Belindžeram (Ballenger). [109]

Lapa kopā 368