Neziņa, baudkāre un ļauni ieradumi saēd dvēseli, miesu un garu, piepilda pasauli ar tikumisku spitālību; nāvējoša morāla sērga iznīcina tūkstošus un desmitus tūkstošus.
Daudzi ļaudis ir pagrimuši grēkā. Daudzi — bēdu satriekti. Tos nomāc ciešanas, trūkums, neticība, atkarības. Tie cieš no dažādām fiziskām un garīgām slimībām. Savās bēdās tie ilgojas pēc mierinājuma, bet sātans tos kārdina meklēt mierinājumu iekāres un baudās, kas ved postā un nāvē. Viņš tiem piedāvā Sodomas ābolus, kas to mutēs pārvēršas pelnos.
Man tika rādīta šausmīga pasaules stāvokļa aina. Visur valdīja netikumība. Izlaidība ir šīs paaudzes īpašais grēks. Vēl nekad netikums nav tik izaicinoši cēlis savu pretīgo galvu kā tagad. (..) Valdošā bezdievība neaprobežojas ar neticīgo un smējēju. Kaut tas būtu tā, bet tā nav. Daudzi vīri un sievas, kas apliecina ticību Kristum, dzīvo grēkā. Pat daži, kas apgalvo, ka gaida Viņa atnākšanu, nav labāk sagatavoti šim notikumam kā pats sātans. Viņi neattīrās no visas nešķīstības. Viņi tik ilgi ir kalpojuši savām iekārēm, ka samaitāta iztēle un netīras domas viņiem ir kļuvušas par normu. Likt viņu prātam kavēties pie cēlām un svētām lietām ir tikpat neiespējami, kā pagriezt Niagaras straumi un likt tās ūdeņiem celties pret ūdenskritumu. Katram kristietim jāmācās savaldīt savas kaislības un ļaut valdīt principam. (..)
Ja izlaidība, samaitātība, neuzticība, noziegumi un vardarbība ir ierastas lietas to vidū, kas nepazīst patiesību un neļaujas Dieva Vārda principu vadībai, tad cik gan svarīgi, lai tie, kas sauc sevi par Kristus sekotājiem un Dieva un Viņa eņģeļu sabiedrotajiem, rādītu šiem ļaudīm labāku un cēlāku ceļu! Cik svarīgi, lai viņi ar savu skaidrību un tikumu krasi atšķirtos no rupjo miesīgo iekāru vergiem!