1874. gadā Kalifornijā man bija iespaidīgs sapnis. (..)
Es redzēju apspriedi, kurā piedalījās vairāki Kalifornijas brāļi. Viņi sprieda par labāko darba plānu nākamajam laikposmam. (..)
Telpā ienāca jauns cilvēks, kuru sapņos biju bieži redzējusi. Ar dziļu interesi viņš ieklausījās teiktajos vārdos-un tad, runādams apdomīgi un ar lietpratēja pārliecību, teica:
"Pilsētas un ciemi ir daļa no Kunga vīna kalna. Tiem jādzird brīdinājuma vēsts. Patiesības ienaidnieks izmisīgi pūlas novērst ļaudis no Dieva patiesības uz maldiem. Jums jāsēj pie visiem ūdeņiem.
Iespējams, jūs tūlīt neredzēsit sava darba augļus, taču tāpēc nav jāzaudē drosme. Ņemiet par paraugu Jēzu. Viņam bija daudz klausītāju, bet maz sekotāju." (..)
Vēstnesis turpināja: "Jums ir pārāk aprobežots šī darba redzējums. Jūs mēģināt ieplānot darbu tā, lai to varētu aptvert ar savām rokām. Jums jāredz plašāks apvārsnis. Jūsu gaisma nav jāslēpj zem pūra vai pagultē, tā jāliek svečturī, lai apgaismotu visus, kas ir namā. Jūsu nams ir pasaule. (..)
Daudzas zemes gaida Kunga sūtīto spožāko gaismu, bet jūsu ticība ir aprobežota; tā ir visai maza. Jūsu priekšstatam par darbu jābūt ievērojami plašākam. (..) Dodieties uz priekšu. Dievs darbosies ar varenu spēku, ja jūs staigāsit Viņa priekšā sirds pazemībā. Tā nav ticība, kas aizbildinās ar neiespējamām lietām. Dievam nekas nav neiespējams. Dieva likuma saistošajām prasībām jāpārbauda pasaule." (..)
Laika ir maz, un visiem, kas tic Viņa vēstij, jāizjūt svinīga atbildība darboties nesavtīgi, paplašināt savu ietekmi īstajā pusē un nekad nesacelties pret tiem, kas cenšas veicināt Dieva lietas intereses. (..) Gaismu, kuru mums ir uzticējis Dievs, pasaule nenovērtē, ja tai to nepiedāvā.