Mums draud pēdējo dienu briesmas, tāpēc mūsu uzdevums ir brīdināt ļaudis no tām. Neignorējiet pravietojumos paustās svinīgās ainas. Ja mūsu ļaudis būtu kaut pusnomodā, ja ievērotu, cik tuvu ir Atklāsmē attēlotās ainas, draudzēs notiktu reformācija, vairāk būtu to, kas tic vēstij. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku. (..) Veidojiet jaunus principus un ieviesiet skaidru patiesību. Tā būs kā abpusēji griezīgs zobens. Nesteidzieties izvērst polemiku. Būs laiks, kad mums būs jāklusē un jāvēro, kā Dievs glābj. Lai runā Daniels, lai runā Atklāsme; pasakiet, kas ir patiesība, tomēr jebkurā izklāstā paaugstiniet Jēzu, "Dāvida sakni un dzimumu, spožo Rīta Zvaigzni", kā visas cerības centru.
Mēs pietiekami neiedziļināmies savos patiesības meklējumos. Katra dvēsele, kas tic tagadējā laika patiesībai, nonāks tur, kur tai būs jāpamato sava cerība. Dieva ļaudis aicinās nostāties ķēniņu, valdnieku, likumdevēju un augstus amatus ieņemošu ļaužu priekšā, tāpēc ticīgajiem droši jāzina, kas ir patiesība. Tiem jābūt vīriem un sievām, kas ir atgriezušies. Dievs ar savu Garu vienā mirklī var jums iemācīt vairāk, nekā varat apgūt visā savā dzīvē no zemes ietekmīgajiem ļaudīm. Visums nolūkojas uz lielo cīņu virs zemes. Par bezgalīgu cenu Dievs ir sagādājis katram cilvēkam izdevību uzzināt to, kas viņu darīs gudru pestīšanai. Ar kādām bažām un nepacietību eņģeļi cenšas ieraudzīt, kas izmantos šo izdevību! Sastopoties ar jaunu vēsti, Dieva ļaudīm nav jāceļas to apkarot; ir jāvēršas pie Bībeles, salīdzinot jauno vēsti ar bauslību un liecību, un, ja vēsts ar to nesaskan, tā nav patiesa. Dievs vēlas, lai mūsu prāts paplašinātos. Viņš ilgojas mūs apveltīt ar savu žēlastību. Mēs varam ik dienas mieloties pie bagātīgi klāta galda, jo Dievs mums var atvērt visas Debesu mantnīcas.