(Publicēts Piezīmju lapās, Kristīgie piedzīvojumi Nr. 8)
Kristus mūsu pasaulei bija lielais Ārstnieciskais Misionārs. Viņš aicina brīvprātīgos, kas strādātu kopā ar Viņu un sētu pasaulē patiesību. Dieva līdzstrādniekiem patiesības karogs jāpaceļ ikkatrā vietā, kur vien iespējams ieiet. Pasaulei nepieciešams atgūt veselību, jo tā ir pagrimusi ļaunumā un pakļauta vislielākajām briesmām. Dieva darbu vajadzētu ievērojami paplašināt to labā, kas vēl dzīvo bez Kristus. Kungs aicina savus ļaudis darboties, lai kristiešu iespaids būtu jūtams visās vietās. Ir jāpaplašina Viņa valsts robežas; pieminekļi jāuzceļ gan Amerikā, gan citās vietās.
Veselības reformas darbs, savienots ar šim laikam domāto patiesību, ir spēks uz labu. Tas ir kā Evaņģēlija labā roka, kas bieži atver laukus tā izplatīšanai. Bet lai vienmēr atceramies, ka darbam nepārtraukti jāattīstās un, turklāt, pilnīgā saskaņā ar dievišķo organizācijas plānu. Ir jādibina jaunas draudzes, un šīs draudzes nekādā gadījumā nedrīkst šķirties no ārstnieciskā misijas darba, bet to, savukārt, nedrīkst šķirt no Evaņģēlija sludināšanas. Pretējā [113] gadījumā viss kļūs vienpusīgs. Nekas pats par sevi nav pilnīgs.
Vissvarīgākais darbs, ko šodien iespējams veikt, ir griezties pie kristiešu saprāta. Jautājums ir par Kunga vīna dārza kopšanu, jo tur viņš katram ir nozīmējis savu vietu un uzdevumu, un katra sekmes atkarīgas no viņa personīgajām attiecībām ar dievišķo Vadoni.
Ar Kunga darba izaugsmi un Evaņģēlija sludināšanu ļaudīm visdažādākajās vietās jāatklāj Jēzus Kristus žēlastība un mīlestība un Viņa maigās attiecības ar Zemes draudzi. Kristus sekotāju dzīvē arvien skaidrāk jākļūst redzamiem Debesu patiesības un taisnības pamatlikumiem. Biznesa darījumiem jābūt daudz brīvākiem no savtības un alkatības, kā tas bija redzams draudzēs pēc Svētā Gara izliešanās Vasarsvētku dienā. Pasaulīgie monopoli nedrīkst atstāt pat ne visniecīgāko iespaidu uz ļaudīm, kas, modri gaidot, strādājot un lūdzot, gatavojas mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus varenajai un godības pilnajai Otrajai atnākšanai debesu padebešos.
Kā tauta mēs neesam gatavi sagaidīt savu Kungu. Ja mēs dvēseles logus noslēgtu pret Zemi un tos atvērtu pret Debesīm, tad katra nodibinātā iestāde kļūtu par spožu un mirdzošu gaismu pasaulē. Un arī katrs draudzes loceklis, ja tas dzīvē īstenotu šim laikam dotās lielās, cildenās un cēlās patiesības, būtu kā spoža, mirdzoša gaisma. Kamēr Svētais Gars ļaudis nav darījis panākumiem bagātus, tie nevar būt Dievam patīkami. Viņu savstarpējām attiecībām jākļūst tik tīrām un patiesām, ka viņu vārdi, jūtas un raksturs liecinātu par vienotību ar Kristu. Tiem jābūt kā zīmei un brīnumam pasaulē, gudri virzot uz priekšu katru darba nozari. Un starp mūsu misijas dažādajām nozarēm jāvalda tik harmoniskām attiecībām, ka tās visas kopā darbotos kā labi noregulēts mehānisms. Tad tiktu izprasts Kristus atpestīšanas prieks. Tad vairs nebūtu nevienas iestādes vai pasākuma [114] Evaņģēlija gaismas izplatīšanā, kurā neatklātos patiesības pamatlikumi to savstarpējās attiecībās, kas Kunga darbu neveidotu tā, lai Viņš tiktu pagodināts.(..)
Pēc tam, kad Kristus uzcēlās no mirušiem, Viņš pāri kapam pasludināja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība.” Kristus, augšāmcēlies Pestītājs, ir mūsu dzīvība, un, kad Viņš kļūst par mūsu dvēseles dzīvību, tad ir jūtama pārmaiņa, ko ar spalvu nevar aprakstīt. Visas zināšanas, iespaids un spēks, uz ko vien mēs varētu atsaukties, bez Kristus rakstura smaržas ir bezvērtīgi. Tieši tā, kā asinis ir miesas dzīvība, tā Kristum jākļūst par dvēseles dzīvību.(..)
Attīrīti no jebkādas savtības
Tiem, kas saistīti ar Dieva darbu, jābūt brīviem no katra savtības pavediena. Kalpošanai jātiek veiktai saskaņā ar norādījumu: “Visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos” (Kol. 3:17), “to dariet Dievam par godu” (1. Kor. 10:31). Savstarpējā saskarē kaimiņam ar kaimiņu vai brālim ar brāli vienmēr stingri jāvadās pēc Dieva taisnības pamatlikumiem. Mums jācenšas pēc pilnīgas kārtības un pilnīgas taisnības, pēc paša Dieva līdzības. Vienīgi uz tāda pamata mūsu darbi izturēs tiesas pārbaudi. (..)
Kristietība ir vismaigāko jūtu atklāšana cilvēku savstarpējās attiecībās. Kristieša dzīvi veido kristieša pienākumi un kristieša priekšrocības. Kristus savā gudrībā draudzei jau pašā sākumā paredzēja upuru un dāvanu sistēmu, kuras pamats bija Viņš pats un kura jau iepriekš norādīja uz Viņa nāvi. Katrs upuris pievērsa uzmanību Viņam kā Jēram, kas nokauts kopš pasaules radīšanas, lai visi varētu saprast, ka grēka alga ir nāve. Viņā nebija grēka; Viņš nomira par mūsu grēkiem.
Simboliskajai ceremoniju sistēmai bija mērķis aizstāvēt Dieva likumus, lai visi, kas tic Kristum, varētu sasniegt “vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru”. (Ef. 4:13) Kristīgajā darbā ir pietiekoši vietas [115] visu Dieva sniegto dāvanu izlietošanai. Ticīgajiem jābūt vienotiem Dieva prasību izpildē, katrā uz priekšu spertajā solī atklājot tādu pārliecību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli.
No paša radītajām būtnēm Kristum pienākas augstākā mīlestība, un tāpat Viņš prasa, lai ikviens cilvēks ar svētu cieņu izturētos pret citiem cilvēkiem. Katra izglābtā dvēsele būs glābta, pateicoties mīlestībai, kuras iesākums ir Dievs. Patiesa atgriešanās ir pārmaiņa no egoisma uz svētām attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem. Vai septītās dienas adventisti tagad veiks pilnīgu reformu, lai savas grēkiem aptraipītās dvēseles šķīstītu no savtības lepras?
Man jāsaka patiesība visiem. Tie, kas pieņēmuši no Dieva Vārda nākošo gaismu, nekad, nekad cilvēku prātā nedrīkst atstāt iespaidu, ka Dievs tos lietos, neskatoties uz viņu grēkiem. Dieva Vārds taču grēku definē kā likuma pārkāpšanu. [Manuscript 16, 1901]
Grūtības
Dieva lietas aizstāvji bieži secina, ka ir nonākuši smagos un grūtos darba apstākļos, un nesaprot, kāpēc. Bet vai tādēļ, ka radušās problēmas, tiem jāatsakās no sava stiprā atbalsta? Vai viņu ticībai jāsamazinās tāpēc, ka tie cauri tumsai nespēj saskatīt ceļu? Lai Dievs pasarga! Tiem pastāvīgi jāsaglabā apziņa, ka darbā tos uztur Dieva spēks. Ja viņi seko Kunga vadībai un cenšas aizstāvēt Viņa likumus, tad nekad nevar aiziet bojā vai pazaudēt ceļu. [Undated manuscript 145.] [116]