(Publicēts Piezīmju lapās - Kristīgie piedzīvojumi Nr. 16.)
Lūgšana ir nepieciešama gan mājas dzīvē, gan draudzes dzīvē un misijas darbā. Nopietnas, sirsnīgas lūgšanas spēku ļaudis visumā izprot ļoti vāji. Ja draudze būtu bijusi uzticīga lūgšanās, tad nebūtu tik nolaidīga arī daudzās citās lietās, jo uzticīga Kunga piesaukšana sniedz bagātu atdevi.
Kad draudze atmodīsies sava svētā aicinājuma izpratnei, tad uz Debesīm pacelsies daudz vairāk dedzīgu un iedarbīgu lūgšanu, lai Svētais Gars atklātu, kādi ir Dieva ļaužu pienākumi un darbs attiecībā uz cilvēku dvēseļu glābšanu. Mums ir drošs apsolījums, ka Kungs būs tuvu ikkatrai meklējošai dvēselei.
Draudzei jāpiedzimst no jauna dzīvai cerībai uz “Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam”. (1. Pēt. 1:3,4) Kad draudze atmodīsies, lai izprastu šajā pasaulē darāmo darbu, tās locekļi izjutīs dziļas dvēseles sāpes par tiem, kas nepazīst Dievu un savā garīgajā neziņā nespēj saprast šī laika patiesību. Visos mūsu piedzīvojumos ir jāieauž pašaizliedzība un uzupurēšanās. Mums jālūdz un jābūt nomodā lūgšanās, lai ikdienas dzīvē nebūtu nekādu [117] pretrunu. Mēs nedrīkstam kļūdīties, rādot citiem piemēru, jo modrība lūgšanās nozīmē dzīvot ar tām saskaņā Dieva priekšā, lai Viņš tās varētu uzklausīt.
Ja draudzes locekļi meklēs palīdzību pie žēlastības troņa, lai spētu izprast savu pienākumu lielajā dvēseļu glābšanas darbā, tad draudzes garīgā dzīve neies uz leju. Aktīvas, darbīgas draudzes locekļi apzināsies, ka tie ir uzņēmušies Kristus jūgu un velk to kopā ar Viņu.
Debesu Universs gaida uz sevi ziedojošiem kanāliem, kurus Dievs varētu izlietot, lai sazinātos ar saviem ļaudīm un caur tiem tālāk ar pasauli. Dievs lietos svētījušos, pašaizliedzīgu draudzi un redzamā, godības pilnā veidā atklās savu Garu īpaši šajā laikā, kad sātans meistarīgi strādā, lai pieviltu kā sludinātāju, tā vienkāršo ticīgo dvēseles. Ja vien Dieva vēstneši ar Viņu sadarbosies, tad Kungs zīmīgā veidā būs ar tiem, kā Viņš bija ar saviem mācekļiem senatnē.
Vai draudze atmodīsies savam pienākumam? Dievs gaida, lai tiem, kuri vēlas strādāt ar pašaizliedzīgu un upurus nesošu nodošanos, piešķirtu vislielāko misijas Garu, kādu pasaule jebkad pazinusi. Kad Kunga ļaudis saņems šo Garu, no viņiem plūdīs spēks. [Manuscript 59, 1898.]
Pasīva labdarība
Kungs pieļauj apstākļus, kas prasa vingrīnāt pasīvo labdarību, kura, ar katru cenšanos atdot Kungam Viņam piederošo desmito un ziedojumus, kļūst arvien tīrāka un efektīvāka. Jūs jau nedaudz saprotat, ko nozīmē iet cauri grūtībām. Tās jums ir sniegušas iespēju uzticēties Dievam, meklējot Viņu nopietnās lūgšanās, lai vienmēr bērnišķi varētu uz Viņu paļauties. Ciešanas pārbauda mūsu ticību un labās īpašības. Tieši bēdu brīžos mēs vairāk izjūtam, cik dārgs ir Jēzus. Tāpēc jums tiek dota izdevība atzīt: “Jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt.” (Ījaba 13:15, pēc Glika tulk.) Ak, cik vērtīgi ir padomāt, ka, [118] skatoties acīs briesmām, kad uzbrūk bēdas, slimības, sāpes un nāve, mums tiek sniegtas izdevības apliecināt savu ticību.(..)
Dzīvē viss ir atkarīgs no tā, kā mēs pieņemam Kunga nosacījumus. Kādā garā mēs to izdarām, tāda būs tikumiskā ietekme uz visu tālāko dzīvi un raksturu. Katrai dvēselei personīgi ir jāiegūst uzvara, bet tai jāsaprot, ka nevar visu saņemt tā, kā pati to vēlētos. Mums rūpīgi jāseko katram norādījumam, kuru Kristus sniedzis ar savu dzīvi un mācību. Viņš neiznīcina, no Viņa pieskāriena viss kļūst tikai labāks. [Letter 135, 1897.]
Pazemība un ticība
Šai laikā veicamajā darbā ne tik daudz vajadzīga nauda, talanti, zināšanas vai daiļrunība,kā ar pazemību rotāta ticība. Nekāda pretestība nespēs pastāvēt pret patiesību, kuru ticībā un pazemībā sludina strādnieki, kas sava Meistara labā ir labprātīgi smagi pūlēties, uzupurēties un ciest. Ja vēlamies, lai mūsu pūles vainagotos panākumiem, mums jābūt Kristus līdzstrādniekiem. Mums jāraud par tiem, kas negrib raudāt paši par sevi, un jālūdz, kā Viņš lūdza, par tiem, kas paši nelūdz. [Manuscript 24, 1903.]
Ātrs darbs
Kad dievišķais spēks savienosies ar cilvēcisko piepūli, tad darbs ies uz priekšu līdzīgi ugunij rugājos. Kungs izmantos mums nezināmas izcelsmes līdzekļus, eņģeļi darīs darbu, ko sev par svētību būtu varējuši veikt paši cilvēki, ja vien tie nebūtu nokavējuši atsaukties uz Dieva izteiktajām prasībām. [The Review and Herald, Dec. 15, 1885.] [119]