Dieva Vārda inspirācija
Par mūsu dienām ļoti atbilstoši varētu jautāt: “Vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:8)
Pasauli ir pārņēmusi garīga tumsa; bieza tumsa sedz ļaudis. Daudzās baznīcās valda skepticisms un neticība Rakstu izskaidrojumiem. Daudzi, ļoti daudzi apšauba Bībeles nemaldību un patiesīgumu. Cilvēciskie aizspriedumi un cilvēciskā sirdī dzimušas iedomas apstrīd Dieva Vārda inspirāciju, un tas, ko vajadzēja pieņemt kā pašu par sevi saprotamu, tagad tiek ietīts misticisma miglā. Nav nekā, ko atzītu par pilnīgi skaidru un noteiktu, uz ko varētu paļauties kā uz klinti. Tā ir viena no pēdējo dienu sevišķajām iezīmēm.
Šī Svētā Grāmata ir sastapusies ar sātana uzbrukumiem, kurš kopā ar ļauniem cilvēkiem ir darījis visu iespējamo, lai aptumšotu un darītu neskaidru dievišķo raksturu. Tomēr Kungs ar savu brīnumus darošo spēku ir pasargājis Bībeli un saglabājis līdz pat mūsu dienām kā karti vai rokasgrāmatu, kas cilvēku ģimenei rāda ceļu uz Debesīm.
Pret Dieva Vārda neapstrīdamajām patiesībām šodien izturas tik nevērīgi, ka mūsu pasaulē pat starp tiem, [16] kas sevi uzskata par spējīgiem tās paskaidrot citiem, tikai nedaudziem ir dievišķa Rakstu izpratne. Par draudzes ganiem kalpo koledžās mācījušies vīri, tomēr viņi nebaro Dieva ganāmpulku. Viņi nesaprot, ka Rakstos apslēptās bagātības, tieši tāpat kā sevišķi vērtīgi dārgakmeņi, visā savā krāšņumā atklājas tikai pēc rūpīgas meklēšanas.
Ir cilvēki, kuri ļoti nopūlas būt oriģināli, kuri izliekas gudrāki par to, kas rakstīts; tāpēc viņu gudrība pārvēršas par ģeķību. Tie atrod pārsteidzošas, vēl neatklātas atziņas, kas patiesībā parāda, ka tie ir tālu atpalikuši dievišķās gribas un nodomu izpratnē. Cenšoties izskaidrot vai atminēt mirstīgo acīm neuztveramos noslēpumus, tie līdzinās cilvēkiem, kas ķepurojas dūņās, nespēdami tikt ārā, tomēr citiem stāsta, kā no šīs dubļu jūras izkļūt, kurā paši iestiguši. Tas visā pilnībā attiecas uz cilvēkiem, kas apņēmušies labot Bībeles kļūdas. Neviens nevar Rakstus padarīt skaidrākus, izsakot savus uzskatus par to, ko Kungs ir gribējis teikt vai ko Viņam būtu vajadzējis sacīt.
Daži mums nopietni jautā: “Vai jums nešķiet, ka pārrakstot vai tulkojot vietām būtu ieviesušās kļūdas?” Tas viss ir iespējams, tomēr cilvēki, kuru uzskati ir tik aprobežoti, ka tie apstājas un piedauzās pie tādas varbūtības, tikpat ātri piedauzīsies un klups pie inspirētā Vārda noslēpumiem, tāpēc ka viņu vājais prāts nespēs izprast Dieva nodomus. Tik tiešām, viņi tikpat viegli klups pār skaidrajām patiesībām, kuras veselais saprāts pieņems, atzīstot dievišķo, jo Dieva inspirācija tam būs skaidra un pieņemama kā vērtīga un garda barība. Visas iespējamās kļūdas neuztrauks nevienu dvēseli un neliks klupt nevienai kājai, kas pati sev neradīs grūtības, sastopoties ar visskaidrāk atklātajām patiesībām.
Kungs sava dievišķi inspirētā Vārda sagatavošanu uzticēja ierobežotam cilvēkam. Sakārtots Vecās un Jaunās Derības grāmatās, šis Vārds ir kritušās pasaules iedzīvotāju ceļvedis, kas tiem apsola, ka neviena dvēsele, kura centīsies izprast un paklausīt tā norādījumiem, nepazaudēs ceļu uz Debesīm. [17]
Būtu labi, ja tie, kuri cer atrisināt šķietamās grūtības Rakstu izpratnē un ar savu ierobežoto uztveri nosaka, kas ir inspirēts un kas nav inspirēts, aizklātu savu vaigu līdzīgi Elijam, kad uz viņu runāja klusa, lēna balss; jo tie atrodas Dieva un svēto eņģeļu klātbūtnē, kuri laikmetiem ilgi cilvēkiem snieguši gaismu un atzīšanu, paskaidrojot, ko darīt un ko nedarīt, atverot to priekšā simbolos un ilustrācijās ietvertas aizraujoši interesantas atziņas, vienu ceļa zīmi pēc otras.
Bet Dievs nav pilnvarojis nevienu ierobežotu cilvēku atklāt noslēpumus vietās, kur stāstīts par pēdējo dienu briesmām, nav inspirējis vienu cilvēku vai cilvēku grupu noteikt, kas ir inspirēts un kas nav inspirēts. Kad ļaudis ar ierobežotām uztveres spējām tomēr sāk šķirot Rakstus, cenšoties noteikt to inspirāciju, tie it kā aizsteidzas Jēzum priekšā, lai parādītu Viņam kādu labāku ceļu par to, pa kuru Viņš līdz šim mūs ir vadījis.
Es Bībeli pieņemu tieši tādu, kāda tā ir, - kā inspirētu Vārdu. Es ticu visam, kas tur rakstīts. Ceļas cilvēki, kas domā, ka viņi ir atraduši iemeslus, lai Dieva Vārdu kritizētu, un atklāj tos citiem kā pierādījumu savai augstākajai gudrībai. Daudzi no šiem vīriem ir atjautīgi un izglītoti; tie ir apdāvināti un spēj skaisti runāt, bet viss viņu dzīves darbs izpaužas radot neizpratni par Rakstu inspirāciju. Tie daudzus ietekmē uz Rakstiem raudzīties līdzīgi viņiem, un tādā veidā viņu darbam rodas arvien jauni sekotāji, tieši tā, kā sātans to ir izplānojis, līdz mēs redzam piepildāmies Kristus vārdus: “Vai Cilvēka Dēls, kad Tas atnāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:8)
Brāļi, neļaujiet savam prātam vai rokām nodoties Bībeles kritizēšanai. Tas ir darbs, kas ļoti patiktu sātanam, bet tas nav pienākums, kuru Kungs jums uzticējis.
Cilvēkiem vajadzētu atļaut, lai Dievs pats rūpējas par savu Grāmatu, par savu dzīvo Orākulu, kā Viņš to darījis jau gadsimtiem ilgi, bet tie sāk apšaubīt dažas atklāsmes daļas un starp atsevišķiem paziņojumiem atrod šķietamas nesaskaņas. [18]
Sākot ar 1. Mozus grāmatu, tie atmet visu, ko uzskata par sev nepieņemamu, un, sātanam vadot viņu prātu, tie kritizēšanā iet arvien tālāk, līdz visos Svētajos Rakstos saskata kaut ko apšaubāmu. Tā vingrinoties, viņu spējas šajā ziņā pieaug, un beidzot vairs nepaliek nekas, uz ko varētu droši paļauties. Kad jūs aicināt šos cilvēkus spriest loģiski, tas ir velti zaudēts laiks, jo tie tagad ar izsmieklu gatavi vērsties pat pret visu Bībeli. Viņi ir kļuvuši par smējējiem un jutīsies pārsteigti, ja jūs šīs lietas tiem parādīsit īstajā gaismā.
Brāļi, palieciet uzticīgi savai Bībelei, tieši tādai, kādu jūs to lasāt, un pārtrauciet kritizēt tās ticamību, bet paklausiet Vārdam, un neviens no jums nepazudīs. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki ir izlietojuši savu atjautību, vērtējot Dieva Vārdu pēc savas aprobežotās izpratnes un iedomām. Ja Kungs, šo dzīvo un nesatricināmo patiesību Autors, tiem neaizsegtā veidā atklātu savu gudrību un godību, tie izjustu savu niecību un izsauktos līdzīgi Jesajam: “Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas.” (Jes. 6:5)
Bībeles vienkāršā un skaidrā izteiksme ir tikpat labi saprotama neizglītotam cilvēkam, vienkāršam zemniekam vai bērnam, kā pieaugušam un intelektuālam milzim. Ja kādam ir sevišķi lielas garīgās spējas, tad tas noteikti Dieva nemainīgajā Vārdā atradīs skaistus un vērtīgus patiesības dārgumus, ko izlietot savā dzīvē. Viņš gan sastapsies arī ar grūtībām, noslēpumiem un brīnumiem, bet tie sniegs vienīgi visaugstāko gandarījumu un iespēju mācīties visu mūžu, lai beidzot atzītu, ka priekšā vēl paliek bezgalība.
Vienkārši ļaudis ar trūcīgām zināšanām un ierobežotām izdevībām iepazīt Rakstus šajās dzīvajās patiesībās atradīs sev mierinājumu, vadību, padomu un it kā saules staru apmirdzētu atpestīšanas plāna izklāstu. Zināšanu trūkuma dēļ nevienam nav jāpazūd, ja vien tas pats tīšām negrib palikt akls.
Mēs pateicamies Dievam, ka Bībele ir sagatavota kā zemiem, tā augsti izglītotiem cilvēkiem. Tā ir derīga visiem laikmetiem un visām ļaužu šķirām. – [Manuskript 16, 1888 (written at Minneapolis, Minn., in autumn of 1888] [19]
Iebildumi pret Bībeli
Visu cilvēku uztvere nav vienāda. Uz atšķirīgi audzinātiem un dažādi domājošiem ļaudīm vieni un tie paši vārdi atstāj dažādu iespaidu, tādēļ vienīgi ar valodas starpniecību jebkuram savu domu gājumu vai priekšstatu par kādu attiecīgu jautājumu ir grūti pastāstīt kādam ar citādu raksturu un audzināšanu. Tomēr godīgiem, veselīgi domājošiem cilvēkiem teiktais var būt skaidrs un saprotams un pilnīgi pietiekošs praktiskās dzīves vajadzībām. Ja kāds, ar kuru sarunājamies, nav godīgs un nevēlas saprast un saskatīt patiesību, tad tas visus vārdus sagrozīs, lai tie atbilstu viņa nolūkiem. Balstoties uz savu iztēli, viņš tos iztulkos nepareizi un izkropļos to patieso nozīmi, lai pēc tam pats nostiprinātos neticībā, apgalvojot, ka šie uzskati ir maldīgi.
Tieši tādā veidā pret maniem rakstiem izturas cilvēki, kuri vēlas tos pārprast un sagrozīt. Viņi Dieva patiesību pārvērš melos, un, kā tie izturas pret maniem rakstiem un manām grāmatām, tā skeptiķi un neticīgie izturas pret Bībeli. Viņi to lasa, vēlēdamies sagrozīt un nepareizi izlietot vai tīši izkropļot izteicienu patieso jēgu. Tie paziņo, ka Bībele var apstiprināt it visu, jo katra sekta savas mācības uzsver kā pareizas, liekot Bībelei apstiprināt visatšķirīgākos uzskatus.
Bībeles sarakstītāji domas ir izteikuši cilvēciskā valodā. To sarakstījuši cilvēciski darba rīki, kas bija Svētā Gara inspirēti. Un tāpēc, ka cilvēku spējas saprast valodu ir nepilnīgas, bet prāts bieži vien stūrgalvīgi cenšas atrast dažādus iemeslus, lai izvairītos no patiesības, daudzi Rakstus lasa un iztulko tā, kā viņiem pašiem patīk. Tomēr grūtību iemesli nav jāmeklē Bībelē. Līdzīgi rīkojas naidīgi noskaņoti politiķi, kas, apspriežot vienus un tos pašus likumus, aizstāv pretējus viedokļus par šo likumu būtību un pielietošanu.
Svētie Raksti cilvēkiem nav doti kā nepārtraukta savstarpēji saistītu norādījumu ķēde, bet pa atsevišķiem posmiem vairākās paaudzēs, kad Dievs savā gudrībā redzēja, ka ir piemērota izdevība ietekmēt atšķirīgos laikos un dažādās [20] vietās dzīvojošos ļaudis. Cilvēki rakstīja tā, kā tos vadīja Svētais Gars. “Vispirms pumpuri, tad ziedi un pēc tam augļi”; “vispirms stiebri, tad vārpas un pēc tam pilni graudi vārpās.” Un tieši tā Bībele arī runā uz mums.
Ne vienmēr Rakstos ir pilnīga kārtība un neapstrīdama saliedētība. Kristus veiktie brīnumdarbi nav pieminēti precīzā secībā, bet atbilstoši apstākļiem, kas it kā prasīja šo dievišķā spēka atklāsmi. Bībelē ietvertās patiesības līdzinās apslēptām pērlēm. Tās vajag meklēt ar visneatlaidīgāko piepūli. Tie, kas tikai pavirši ieskatās Svētajos Rakstos, apmierinoties ar seklām zināšanām, kaut gan paši tās uzskata par ļoti dziļām, droši vien spriedīs par Bībelē sastopamajām pretrunām un apšaubīs tās autoritāti. Bet, kam sirds būs saskaņojusies ar patiesību un pienākumu, tie pētīs Rakstus, gatavi uzņemt visus dievišķos iespaidus. Apgaismota dvēsele visā saskatīs garīgu vienotību, kas tur vijas cauri kā mirdzošs zelta pavediens, kaut gan, lai tam izsekotu, nepieciešama pacietība, pārdomas un lūgšanas. Asi strīdi par Bībeli ir ierosinājuši to vairāk pētīt, kā rezultātā tika atklāti vērtīgi patiesības dārgakmeņi. Ir izliets daudz asaru, pienestas neskaitāmas lūgšanas, lai Kungs cilvēkiem ļautu saprast Viņa Vārdu.