(Publicēts Piezīmju lapās, Kristīgie piedzīvojumi Nr. 3)
Tas, kurš Dievu mīl pāri pār visu un savu tuvāko kā sevi pašu, strādās, pastāvīgi apzinoties, ka uz viņu skatās pasaule, eņģeļi un cilvēki. Pieņemot Dieva prātu par savējo, tas dzīvē atklās Kristus žēlastības pārveidojošo spēku. Visos dzīves apstākļos viņš vadīsies pēc Kristus priekšzīmes.
Katrs uzticīgs, upurus nesošs darbinieks būs labprātīgs dot un nodoties citu labā. Kristus saka: “Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd; bet, kas savu dzīvību šajā pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvei.” (Jāņa 12:25) Patiess kristietis savu mīlestību uz Dievu un līdzcilvēkiem pierādīs, nopietni un pārdomāti cenšoties palīdzēt tur, kur palīdzība vajadzīga. Kalpojot tas var pazaudēt dzīvību, bet, kad Kristus nāks sakrāt savus dārgakmeņus, viņš to atkal atradīs.
Mani brāļi un māsas, neizšķiediet daudz laika un naudas savām vajadzībām, savas ārienes labā. Tie, kas tā rīkojas, spiesti atstāt nepadarītu daudz ko tādu, kas iepriecinātu citus un sasildītu viņu nogurušo garu. Mums visiem jāmācās, kā uzticīgāk izmantot izdevības, kas tik bieži paveras mūsu ceļā, lai ienestu gaismu un cerību citu cilvēku dzīvē. Bet, kā gan mēs varam [87] izmantot šīs izdevības, ja mūsu domas koncentrētas pašiem uz sevi? Egocentriski noskaņotie parasti palaiž garām neskaitāmas iespējas izdarīt tieši to, kas nestu svētības citiem un pašam. Kristus kalpam visos apstākļos pienāktos sev jautāt: “Ko es varētu darīt, lai palīdzētu citiem?” Un tad, darot vislabāko, sekas jāatstāj Dievam.
Es savas dienas vēlos pavadīt tā, lai mūžībā varētu atzīt, ka šai dzīvē esmu izdarījusi visu, ko spēju. Dievs katram, gan bagātam, gan nabagam, ir sagādājis prieka iespēju – prieka, kas atrodams skaidrās domās un nesavtīgā rīcībā, – prieka, ko sniedz līdzjūtīgi vārdi un labi darbi. Ikviens, kas tā kalpo, atstaro Kristus gaismu, ienesot to daudzām ēnām aptumšotajās dzīves gaitās.
Ja mēs viens otram nesakām patiesību, tad apkaunojam Dievu. Tomēr par patiesību mums jārunā mīlestībā, ieaužot balsī saudzīgu līdzjūtību.
Pēdējo dienu briesmas ir klāt. Tie, kas dzīvo, lai izpatiktu sev un apmierinātu savas iegribas, apkauno Kungu. Viņš ar tiem nevar sadarboties, jo tie Viņu nepareizi pārstāvētu ļaužu priekšā, kas nepazīst patiesību. Esiet ļoti uzmanīgi, lai ar neprātīgu līdzekļu izdošanu nekavētu darbu, ko Kungs no mums sagaida – nest brīdinājuma vēsti bezdievībā grimstošajai pasaulei. Mācieties taupīt, samazinot personīgos izdevumus līdz iespējami viszemākajam līmenim. Mums visapkārt pēc palīdzības sauc vajadzības Dieva darbā. Kungs, iespējams, redz, ka jūs atbalstāt lepnumu. Viņš varbūt saprot, ka ir jāattur svētības, kuras jūs nevis pavairotu, bet izšķiestu, apmierinot savtīgu lepnību.(..)
Palīdzība ikkatrā vajadzības brīdī
Tie, kas strādā vietās, kur darbs tikai nesen iesākts, bieži izjutīs vajadzību pēc labāka nodrošinājuma. Tiem šķitīs, ka dažu iekārtu trūkums traucē darbu, bet lai viņi neuztraucas. Lai griežas pie Kunga lūgšanā. Cenšoties attīstīt darbu jaunos laukos, mēs [88] bieži esam aizgājuši līdz pat līdzekļu robežai. Reizēm ir licies, ka tālāk vairs nav kur iet. Tomēr mēs, aizliedzot sevi, pastāvīgi raidījām lūgumus uz Debesu pagalmiem, un Dievs uzklausīja un atbildēja mūsu lūgšanas, atsūtot darba vajadzībām nepieciešamos līdzekļus.
Visas savas rūpes nolieciet pie Glābēja kājām. “Lūdziet, tad jūs dabūsiet.” (Jāņa 16:24) Strādājiet, lūdziet un no sirds uzticieties. Negaidiet, kamēr nauda jau ir jūsu rokās, lai tikai tad kaut ko darītu. Sāciet ticībā! Dievs ir paziņojis, ka patiesības karogam jāpaceļas vēl daudzās vietās. Mācieties uzticēties, lūdzot no Kunga palīdzību. Vingrinieties pašaizliedzībā, jo visa Kristus dzīve uz šīs Zemes bija nepārtraukta sevis aizliegšana. Viņš nāca, lai parādītu, kādiem mums jābūt un kas jādara, vēloties iegūt mūžīgu dzīvību.
No savas puses dariet vislabāko un tad pacietīgi, cerību pilni un līksmi gaidiet, jo Dieva apsolījumi nevar pievilt. Trūkums rodas tāpēc, ka daudziem, kas savus līdzekļus varētu ieguldīt, lai virzītu uz priekšu Kunga darbu, vienkārši nav ticības. Jo ilgāk tie savu naudu attur, jo mazāka kļūst viņu ticība. Tie būtībā rada šķēršļus, kas ārkārtīgi kavē Dieva darbu.
Mani mīļie līdzstrādnieki, esiet uzticīgi, cerību pilni un drosmīgi! Lai viss notiek ticībā! Ja jūs no savas puses darīsiet vislabāko, Kungs jūsu uzticību atalgos. Smeliet no dzīvību dodošā avota fizisko, intelektuālo un garīgo enerģiju! Mums ir dots apsolījums, ka gan vīrieši, gan sievietes – visi var tikt svētīti, šķīstīti un padarīti daudz cēlāki. Mums tikai nepieciešama ticība, kas pastāvīgi ļautu skatīt To, kurš ir neredzams. Neatlaidīgi raugoties uz Jēzu, jūs piepildīs dziļa mīlestība pret dvēselēm, par kurām Viņš mira, un jūs saņemsiet spēku atjaunotai piepūlei.
Kristus ir mūsu vienīgā cerība. Nāciet pie Dieva Tā vārdā, kurš par pasauli atdeva savu dzīvību! Paļaujieties uz Viņa upura nopelnu! Parādiet, ka jūsu dvēselē valda Viņa mīlestība un Viņa prieks un ka tāpēc jūsu līksmība ir pilnīga. Pārtrauciet neticīgu izrunāšanos! Dievs ir mūsu stiprums. Lūdziet daudz, jo lūgšana ir dvēseles dzīvība. Ticības lūgšana ir ierocis, ar ko jūs sekmīgi varat pretoties jebkuram ienaidnieka uzbrukumam. [Manuscript 24, 1904.] [89]