(Parādījās Piezīmju lapās, Kristīgie piedzīvojumi Nr. 2)
Gadarieši vēlējās, lai Kristus no tiem aizietu, bet Kapernaumas iedzīvotāji Viņu uzņēma, un to vidū Viņš darīja daudz lielu brīnumu.
Kristum pieder visa vara Debesīs un virs Zemes. Viņš ir Lielais Ārsts, pie kura mums jāgriežas, kad ciešam no fiziskas vai garīgas slimības. Sastopoties gan ar vējiem un viļņiem, gan dēmonu mocītiem cilvēkiem, Jēzus pierādīja, ka Viņam pieder absolūta vara pār visu. Viņam ir nodotas nāves un elles atslēgas. Valdības un varas Kristum bija pakļautas pat Viņa pazemošanās dienās. (..)
Kāpēc mēs negriežamies pie dievišķā Ārsta ar lielāku ticību? Kā Viņš kādreiz palīdzēja paralizētajam vīram, tā šodien vēlas palīdzēt tiem, kas lūdz pēc dziedināšanas. Mums ir ārkārtīgi nepieciešama lielāka ticība. Tās trūkums mūsu ļaudīs mani ļoti uztrauc. Mums jāiet tieši pie Kristus, ticot, ka Viņš dziedinās mūsu fiziskās un garīgās vājības.
Mēs esam pārāk neticīgi. Ak, kā es vēlētos palīdzēt mūsu ļaudīm iegūt ticību Dievam! Tiem nav jādomā, ka tādos brīžos nepieciešams sevišķs [84] uzbudinājums. Tiem tikai jāpaļaujas uz Dieva Vārdu tā, kā tie paļaujas viens uz otra teiktajiem vārdiem. Ja Kungs tā ir teicis, tad Viņš to arī izpildīs. Tāpēc mierīgi paļaujieties uz Viņa apsolījumiem, jo Viņš runā tieši tā, kā domā. Sakiet: Dievs ir runājis uz mani savā Vārdā, un Viņš izpildīs katru savu solījumu. Nezaudējiet mieru! Esiet paļāvīgi! Dieva Vārds ir patiess. Ar savu rīcību aplieciniet, ka jūs Debesu Tēvam uzticaties.(..)
Ir izraudzīti strādnieki, kam patiesība jāpasludina jaunās vietās. Šo cilvēku uzturēšanai nepieciešama nauda, un tiem, savukārt, nepieciešami līdzekļi, lai sniegtu palīdzību nelaimīgajiem un trūcīgajiem, ar kuriem tie sastapsies savā darbā. Nabagiem parādītā labvēlība padarīs iespaidīgākas viņu pūles pasludināt patiesību. Būdami labprātīgi palīdzēt trūkumā esošajiem, tie iemantos šo cilvēku pateicību un nodrošinās Debesu atzinību.
Šiem uzticīgajiem strādniekiem vienmēr vajadzētu izjust draudzes atbalstu. Kungs uzklausīs viņu labā pienestās lūgšanas. Draudzei nekad nevajadzētu samazināt praktisku interesi par tiem veicamo darbu.
Neviens nedzīvo sev. Dieva darbā katram ir uzticēts savas pienākums, bet katra atsevišķa cilvēka darbu stiprina kopējā vienotība. Pieaugot draudzes ticībai, mīlestībai un vienprātībai, paplašinās arī tās iespaida loks, un, lai pastāvīgi virzītu uz priekšu krusta uzvaru, tās locekļiem jācenšas aizsniegt šī iespaida augstākās robežas.
Celies, topi apgaismota!
Dievs aicina saraut formālā iekšmisijas kalpošanas darba saites. Evaņģēlija vēsts ir jānes pilsētās un arī ārpus tām. Mums visi jāaicina pulcēties zem krusta karoga. Kad šo darbu darīs tā, kā to vajadzētu, kad mēs, pievēršot jaunatgrieztos patiesībai, strādāsim ar dievišķu degsmi, un pasaule redzēs, ka patiesības vēsti pavada brīnišķīgs spēks. Par šo spēku liecinās ticīgo vienprātība, pilnībā saskaņojot dažāda rakstura cilvēkus un radot viņiem vienas intereses.
Ticīgo lūgšanas un dāvanas savienosies [85] ar nopietnām, pašaizliedzīgām pūlēm, šiem ļaudīm kļūstot par skatu spēli pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Daudzi no jauna atgriezīsies. Roka, kas kādreiz tiecās pēc augstāka atalgojuma, kļūs par Dieva palīdzošo roku. Ticīgos vienos kopīgas intereses – lielas ilgas izveidot patiesības centrus, kur tiktu paaugstināts Dievs. Kristus tos savienos ar svētām vienprātības un mīlestības saitēm, kam piemīt neatvairāms spēks.
Par šo vienprātību Jēzus lūdza tieši pirms lielā pārbaudījuma, stāvot tikai vienu soli no krusta. “Lai visi ir viens,” Viņš sacīja, “kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21)
Pa pusei nomodā esošos Dievs aicina atmosties un iesaistīties nopietnā darbā, izlūdzoties no Viņa spēku kalpošanai. Ir nepieciešami strādnieki, bet tiem nav vajadzības sekot stingri noteiktiem likumiem. Saņemiet Svēto Garu, un jūsu pūlēm būs panākumi. Spēku dos Kristus klātbūtne. Lai izbeidzas visas šķelšanās un strīdi! Lai valda mīlestība un vienprātība! Lai visi pakļaujas Svētā Gara vadībai! Ja ticīgie ļaudis pilnībā nodosies Dievam, tad Viņš tiem atgriezīs spēku, ko tie zaudējuši šķelšanās rezultātā. Kaut Kungs mums visiem palīdzētu saprast, ka nevienprātība ir vājums, bet vienprātība – spēks! [Letter 32, 1903.]
Runājiet par ticību
Lai arī kas notiktu, nekad nezaudējiet drosmi! Kungs mūs mīl un to, ko solījis, izpildīs. Centieties pacientus iedrošināt uzticēties Dievam. Lai tie ir priecīgi! Izsakiet cerību līdz pat pēdējam brīdim. Ja arī tiem jāmirst, tad lai tie mirst, slavējot Kungu! Viņš vienmēr dzīvo; un, lai gan daži no Kristus uzticīgajiem sekotājiem var aizmigt nāvē, viņu darbi tos pavadīs, un augšāmcelšanās rītā tie piedzīvos līksmu atmošanos.
Nezaudēsim drosmi! Nerunāsim par šaubām, bet par ticību, jo ticība sniedz neizmērojamu spēku. Ja mēs satversim šo spēku un nepaļausimies uz cilvēcisko stiprumu, tad redzēsim Dieva pestīšanu. [The Review and Herald, Dec. 30, 1909.] [86]