Es nekad neesmu teikusi vai rakstījusi, ka pasaule ir notiesāta vai nolādēta. Tādus vārdus es nekad un nekādos apstākļos neesmu attiecinājusi uz kādu cilvēku, lai cik grēcīgs tas būtu bijis. Tiem, kas lieto tādus izteicienus, man vienmēr ir bijušas norājošas vēstis.[Letter 2, 1874.] [75]
Paskaidrojums par Kristus atnākšanas dienu un stundu
Dārgā māsa!
Tu man raksti, ka “daži, starp citu, apgalvo, ka Tava iepriekšējo
rakstu aizliegšana nav godīga”. Bet vai cilvēki, kas to saka, grib savus
paziņojumus pamatot ar pierādījumiem? Es zinu, ka tas tiek bieži
atkārtots, bet tam nav nekāda pamata. “Viņi apgalvo, ka Tavās sākotnējās
liecībās, I sējumā, Tu skaidri apliecinot, ka Tev atklāta Kristus Otrās
atnākšanas diena un stunda. Viņi atsaucas uz to, ka šis Tavs paziņojums
neiztur Bībeles pārbaudi, jo Kristus pats ir teicis, ka neviens cilvēks
nezina ne dienu, ne stundu, pat ne Dieva eņģeļi.” (..)
Manā pirmajā grāmatā tu atradīsi tikai vienu paziņojumu par Kristus atnākšanas dienu un stundu, par ko esmu runājusi kopš laika paiešanas 1844. gadā. Par to var lasīt Agrīno rakstu 15., 34. un 285. lappusē (latviešu izdevumā – 35. 48. un 215. lpp.), bet tas attiecas uz laiku tieši pirms Kristus Otrās atnākšanas.
Atšķirot 285. lappusi (latviešu – 215.) un lasot nodaļu no sākuma, Tu pati sapratīsi, ka minētais paziņojums saistās ar svēto atbrīvošanu no bēdu laika, un to pasludinās Dieva balss. Lūdzu, atrodi šo grāmatu, ja Tev tās nav, un izlasi visu tur sacīto. Šajā fragmentā viss ir saglabāts tieši tā, kā tika iespiests pirmajā publicētajā rakstā. “Debesis atvērās un aizvērās, atrazdamās pastāvīgā kustībā. Kalni drebēja līdzīgi niedrēm vējā, visapkārt izsviezdami nelīdzenus klinšu gabalus. Jūra vārījās kā katls, izmezdama dažāda lieluma akmeņus. Dievs paziņoja Kristus atnākšanas dienu un stundu un apstiprināja mūžīgo derību ar saviem ļaudīm; Viņš runāja teikumu pa teikumam, apstājoties un ieturot pauzi, kamēr Viņa vārdi rībēdami pārvēlās pa visu zemi.”
Tā ir daļa no attiecīgās rindkopas, bet 15. un 34. lappusē (latviešu – 35., 48. lpp.) rakstītais runā par to pašu laiku. Tur atrodams viss, kas man jebkad rādīts par Kunga atnākšanas noteikto laiku. [76]
Par šo Dieva balss pasludināto laiku man pašai nav ne vismazāko zināšanu. Es gan dzirdēju pieminam stundu, bet, atklāsmei beidzoties, to vairs neatcerējos. Mana skata priekšā slīdēja garām tik satraucošas, svinīgu interesi izraisošas ainas, ka nekāda valoda nav piemērota, lai tās aprakstītu. Tas viss man šķita kā dzīva īstenība, jo, šim skatam beidzoties, parādījās liels balts mākonis, uz kura sēdēja Cilvēka Dēls. [Letter 38, 1888.]
Sākumā rādītie skati ar gaismas punktiem
Jau meitenes gados Kungs atrada par labu iepazīstināt mani ar Debesu godību. Atklāsmē mani pārcēla Debesīs, un eņģelis sacīja: “Skaties!” Es pavēros apkārt un ieraudzīju pasauli, bet tā bija tīta biezā tumsā. Sāpes, kādas izjutu, redzot šo tumsu, bija neaprakstāmas.
Atkal izdzirdu balsi: “Skaties vēl!” Un, kad es no jauna sasprindzināti uzlūkoju šo pasauli, tad ievēroju tumsā viscaur izkaisītus, līdzīgi zvaigznēm mirdzošus gaismas punktus; redzēju, kā tiem viscaur morālajā tumsā pievienojas arvien jaunas gaismiņas. Eņģelis sacīja: “Tie ir ļaudis, kas tic Kungam Jēzum Kristum un paklausa Viņa vārdiem. Tie ir pasaules gaisma; un, ja šīs gaismas nebūtu, tad pār Dieva likumu pārkāpējiem nekavējoties nāktu sods.” Tad es ievēroju, kā šo nelielo gaismas punktu spožums arvien pieauga, atspīdot no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem pa visu pasauli.
Laiku pa laikam kāds no šiem gaismas ķermeņiem kļuva arvien blāvāks, - citi pat izdzisa, un ik reizi, kad tas notika, Debesis pārņēma skumjas. Tomēr daži gaismas punkti kļuva arvien spožāki; to mirdzums bija tālu redzams, un tiem pievienojās daudzi jauni gaismekļi. Tādos brīžos Debesīs bija dzirdamas gaviles. Es redzēju, ka pasaulē šos dārgos gaismas punktus izveidoja stari, kas nāca tieši no Jēzus. [Gospel Workers, pp. 378-379 (1892 edition)] [78]