Sava piedzīvojuma un priekšā stāvošā darba aprakstu šie ticīgie atrada Atklāsmes grāmatas 10. nodaļas otrajā daļā. Adventes kustībai bija jāpiedzīvo šī vilšanās. Dievs viņus bija vadījis un vadīja vēl arvien. Viņu vidū atradās jauna sieviete, Elena Hārmona, kura 1844. gada decembrī, divus mēnešus pēc piedzīvotās vilšanās, no Dieva saņēma pravietisku atklāsmi. Kungs viņai parādīja adventes tautas ceļojumu uz Jauno Jeruzalemi. Kaut arī šī atklāsme neizskaidroja piedzīvoto vilšanos, kura kļuva saprotama tikai rūpīgu Bībeles studiju rezultātā, tomēr tā ieviesa pārliecību, ka Dievs viņus ir vadījis un turpinās vadīt visā tālākajā ceļojumā uz Debesu pilsētu.
Jaunajai Elenai rādītā simboliskā ceļa sākumā bija redzama spoža gaisma, kuru eņģelis apzīmēja par Pusnakts saucienu, kas bija 1844. gada vasarā un rudenī sasniegtā kulminācija, (17) sludinot Kristus Otro atnākšanu. Atklāsmē viņa redzēja, ka ļaudis uz Dieva pilsētu vada pats Kristus, un no viņu sarunām varēja noprast, ka ceļš ir izrādījies garāks, nekā tie bija cerējuši. Daži no sava skata pazaudēja Jēzu un nomaldījās, bet tie, kas visu laiku raudzījās uz savu Vadoni un pilsētu, beidzot nonāca drošībā. Par to vairāk stāsta nodaļa „Mana pirmā atklāsme”, 13-17. lappusē.