Agrīnie raksti

Elena Vaita

Lapa kopā 102

Vilšanās un tās sekas

Pēc Daniēla pravietojuma, noteikuši laiku uz 1844. gada rudeni, adventes ticīgie ar karstām ilgām gaidīja dienu, kad parādīsies viņu Kungs. Tomēr šie patiesie kristieši piedzīvoja rūgtu vilšanos. Līdzīgi Jēzus mācekļiem, kuri smagi vīlās, neizprotot ar Kristus Pirmo nākšanu saistīto notikumu raksturu, arī adventisti 1844. gadā gaidāmo pravietojuma piepildīšanos kļūdaini attiecināja uz Kristus Otro atnākšanu. Elena Vaita šajā grāmatā to apraksta sekojoši: „Jēzus neatnāca uz šo pasauli, lai šķīstītu svētnīcu ar Zemi piemeklējošo uguni, kā to paredzēja priecīgi gaidošais pulks. Es redzēju, ka pravietiskajos laika aprēķinos nebija nekādas kļūdas, tie tiešām beidzās 1844. gadā, kad Jēzus iegāja Vissvētākajā vietā, lai pēdējās dienās šķīstītu svētnīcu. Viņi bija kļūdījušies vienīgi izpratnē par šo svētnīcu un jautājumā par to, kā tai jātiek šķīstītai.” (243. lpp)

Pēc 22. oktobrī piedzīvotās vilšanās daudzi ticīgie un draudžu sludinātāji, kuri iepriekš bija atbalstījuši adventes vēsti, tūlīt atkrita. Daudzi no viņiem šai kustībai bija pievienojušies galvenokārt tikai aiz bailēm, un, kad paredzētais laiks pagāja, tie atteicās no savas cerības un izklīda. Citi nonāca fanātismā. Tikai apmēram puse adventes ticīgo turpināja gaidīt, ka Kristus drīz parādīsies debesu padebešos. No pasaules saņemtajā izsmieklā un zobgalībās viņi saskatīja pierādījumu tam, ka žēlastības laiks (16) tai ir beidzies. Šie ļaudis bija stingri pārliecināti, ka Kunga atgriešanās ir ļoti tuvu. Tomēr, kad dienas pārvērtās nedēļās, bet Kristus vēl arvien neieradās, viņu vidū radās domstarpības un tie sadalījās. Lielākā daļa no tiem uzskatīja, ka pravietojums 1844. gadā nav piepildījies, ka laika periodu aprēķinos ir pieļauta kāda kļūda. Viņi šim notikumam sāka paredzēt citus noteiktus datumus. Turpretī otra, salīdzinoši mazākā ticīgo daļa, kas vēlāk izveidoja Septītās dienas adventistu draudzi, par Dieva vadību adventes kustībā bija tik ļoti pārliecināti, ka to noliegt, pēc viņu domām, nozīmētu apvainot Kunga žēlastības Garu, bet tā rīkoties viņi negribēja.

Lapa kopā 102