Visplašāko atsauksmi adventes vēsts ieguva tieši Savienotajās Valstīs. Kad Rakstu skaidrojumus, par Jēzus drīzo atnākšanu, atzina spējīgi vīri no daudzām kristīgajām konfesijām, adventes cerībai sekoja liela, godīgi ticošu ļaužu kustība. Taču jāpiezīmē, ka tajā laikā netika veidota kāda īpaša, atsevišķa reliģiska organizācija. Adventes cerība, sniedzot labumu visām protestantu baznīcām un pamudinot daudzus skeptiķus un bezdievīgos publiski apliecināt ticību Bībelei un Dievam, izraisīja dziļu reliģisku atmodu.
Kad 1840. gadu sākumā šī kustība sasniedza savu kulmināciju, vēsts sludināšanā apvienojās vairāki simti dažādu konfesiju kalpotāju. Vadošā loma bija Viljamam Milleram, kurš dzīvoja Ņujorkas štata austrumu daļā. Viņš bija fermeris un savā sabiedrībā ievērojams cilvēks. Neskatoties uz jaunībā saņemto labo reliģisko audzināšanu, viņš tomēr bija liels skeptiķis, kurš ar laiku zaudēja ticību Dieva Vārdam un pievērsās deisma uzskatiem. Kādā svētdienas rītā, Milleram lasot svētrunu baptistu draudzē, Svētais Gars skāra viņa sirdi, un tas pieņēma Jēzu par savu personīgo Pestītāju. Līdz ar to Millers ķērās pie Dieva Vārda izpētes, (9) cenšoties atrast Bībelē atbildi uz visiem saviem jautājumiem un apgūt tās lappusēs izteikto patiesību.
Apmēram divus gadus viņš daudz laika veltīja cītīgām Rakstu studijām. Nolēmis neiet tālāk pie nākamā teksta, kamēr nebūs saņēmis apmierinošu atbildi par iepriekšējo, savās pūlēs izlietojot vienīgi Bībeli un konkordanci, Viljams Millers izsekoja pantu pēc panta. Drīz vien viņš šajos pētījumos nonāca pie pravietojumiem, kas liecināja par Jēzus Kristus personīgu Otro atnākšanu. Tāpat viņš centās atrast izpratnes atslēgu Daniēla grāmatas 8. un 9. nodaļas laika ziņā tik plašajam pravietojumam par 2300 vakariem un rītiem. Šo pravietojumu viņš saistīja kopā ar Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā minētā pirmā eņģeļa pravietisko vēsti par Dieva tiesas stundu. (Atkl. 14:6,7) Šīs grāmatas 229. lappusē Elena Vaita apliecina, ka „Dievs sūtīja savu eņģeli, lai tas ierosinātu (..) fermera sirdi sākt pētīt pravietojumus.”
Vēl kā meitene, Elena Vaita Portlendā, Menas štatā, noklausījās divas Viljama Millera uzrunu sērijas, kas uz viņas sirdi atstāja neizdzēšamu iespaidu. Tālāk mēs šajā apskatā pievērsīsim uzmanību daļai no Millera pravietojumu izskaidrojumiem, ar kuriem viņš griezās pie saviem klausītājiem un kuri vēlāk tika iekļauti grāmatā „Lielā cīņa”.