1849. gada 24. martā, Sabatā mums ar brāļiem Topshemā (Menas štatā), bija patīkama un diezgan interesanta sapulce. Pār mums tika izliets Svētais Gars un es atklāsmē tiku pacelta dzīvā Dieva pilsētā. Man tika rādīts, ka Dieva baušļi un Jēzus liecība ir cieši saistīti ar žēlastības durvju aizslēgšanu; ka laiks, kad visā savā pilnībā atmirdzēja Dieva baušļi un Viņa tauta atzina patiesību par Sabatu, bija tad, kad tika atvērtas durvis debesu svētnīcas kalpojot stāv kalpojot stāv Vissvētākajā vietā, kur atrodas derības šķirsts ar desmit baušļiem. Šīs durvis netika atvērtas, līdz 1844. gadam, kamēr Jēzus starpnieka kalpošana svētnīcas svētajā vietā netika pabeigta. Jēzus aizslēdza Svētās vietas durvis un atvēra Vissvētākās vietas durvis; Viņš izgāja caur otru priekškaru, kur pie derības šķirsta turpina Savu kalpošanu, un pateicoties tam, uz turieni tagad vērstas mūsdienu Izraēla lūgšanas.
Es redzēju, ka Jēzus ir aizslēdzis durvis Svētajā vietā un neviens tās nevar atvērt un Viņš ir atvēris Vissvētākās vietas durvis un neviens nevar tās aizslēgt. (Atkl. 3:7,8) Kopš brīža, kad Jēzus atvēris Vissvētākās vietas durvis, kur atrodas derības šķirsts, Viņa tautai skaidri atklātas Dieva morāles likumu prasības un Sabats kļuvis par pārbaudes jautājumu.
Man tika rādīts, ka Sabata svētīšana kā pārbaudījums nevar sākties pirms Jēzus nav beidzis Savu starpniecisko kalpošanu Svētajā vietā un izgājis caur otro priekškaru. Tāpēc kristieši, kas miruši pirms tika atvērtas Vissvētākās vietas durvis un pirms 1844. gada septītā mēneša, kad atskanēja „Pusnakts sauciens” [43], nav svētījuši Kunga iestādīto Sabatu, dus cerībā. Tiem nebija atklāta patiesība par Sabatu un tādēļ viņiem tas nebija pārbaudes jautājums, kas mums, kopš durvju atvēršanas ir kļuvis par pārbaudījumu. Es redzēju, ka sātans dažus no Dieva ļaudīm šajā jautājumā kārdināja. Tie apšaubīja to, ka Sabats mūsu dienās ir pārbaudes jautājums, jo daudzi patiesi un krietni kristieši miruši ticībā nesvētīja Kunga patieso Sabata dienu.
Tagadējās patiesības ienaidnieki ir mēģinājuši atvērt Svētās vietas durvis, ko Jēzus aizslēdzis un aizslēgt Vissvētākās vietas durvis, ko Viņš 1844. gadā atvēra, kur atrodas derības šķirsts ar diviem akmens galdiņiem, uz kuriem ar Dieva pirkstu rakstīti desmit baušļi.
Šinī apzīmogošanas laikā sātans izmēģina visas viltības, lai Dieva tautu novērstu no tagadējās patiesības un liktu tai šaubīties. Es redzēju ka Dievs pār savu tautu pārklāj pārsegu, lai to pasargātu bēdu laikā un lai katra dvēsele, kura nostājas uz patiesības ceļa un kurai ir tīra sirds, tiek apklāta ar Visvarenā Dieva apsegu.
Sātans to zina un pieliek visas pūles, lai pēc iespējas vairākus padarītu šaubīgus un sētu viņos neticību pret patiesību. Es redzēju, ka noslēpumainie klauvējieni Ņujorkā un citās vietās ir sātana viltīgie meli un šāda veida parādības kļūs aizvien izplatītākas. Tas viss ietērpts reliģiskā mētelī, lai gūtu Dieva ļaužu uzticību un liktu viņiem šaubīties par Svētā Gara mācību un spēku.
Es redzēju, ka sātans darbojās visdažādākajos veidos caur cilvēkiem, kas ļāvušies viņa ietekmei. Viņš strādā caur sludinātājiem, kuri atmetuši patiesību [44] un sātana viltību rezultātā sākuši ticēt meliem, kuri tos pazudinās. Sludināšanas vai lūgšanas laikā, daži no tiem bezspēcīgi krita pie zemes, tomēr tas nebija Svētā Gara vadībā, bet sātanisko spēku ietekmes rezultāts, kas atstāja spēcīgu un negatīvu ietekmi uz ļaudīm. Daži, kas dēvēja sevi par adventistiem, bet noliedza šī laika patiesību, sludināšanas, lūgšanas vai sarunas laikā izmantoja mesmerismu (hipnozi), lai tādējādi gūtu vairāk piekritēju un ļaudis, ticot ka tas ir Svētais Gars, par to priecājās. Daži no tiem, kas izmantoja mesmerismu bija tādā tumsā un sātana viltībā, ka domāja, ka tas ir Dieva spēks, kas Viņiem dots, lai to izmantotu. Tie uzskatīja, ka ir līdzīgi Dievam un nonicināja Viņa spēku.
Daži no šiem sātana aģentiem mēģināja ienest šķelšanos to svēto rindās, kurus tiem neizdevās caur sātana viltībām novērst no patiesības. Ak, kaut visi varētu redzēt ko Dievs man ir atklājis, lai labāk atpazītu sātana viltu un būtu modri. Redzēju, ka tieši šajā pēdējā apzīmogošanas laikā, sātans cenšas piemānīt, pievilt un novērst no patiesības ceļa Dieva tautu. Es redzēju dažus, kas nebija stipri tagadējā patiesībā. Viņiem drebēja ceļi un slīdēja kājas, jo tie nebija stipri nopamatojušies patiesībā; Visvarenā Dieva pārsegs pār tiem nevarēja tikt pārklāts. Sātans izmantoja visdažādākās viltības, lai noturēt tos tur, kur tie bija, lai apzīmogošana ir pabeigta un sega pār Dieva tautu pārvilkta. Tad, paliekot ārpusē, bez aizsardzības tie būtu nodoti Dieva dusmībai, kas parādīsies septiņās pēdējās mocībās. Dievs ir iesācis izplatīt pārsegu pār Savu tautu un drīz tā izplatīsies pār visiem, kas grib būt pasargāti nežēlīgajā cīņā ar ienaidnieku. Šajā laikā Dievs spēcīgi darbosies uz Savu tautu, taču sātanam centīsies Viņa darbam traucēt. [45]
Es redzēju, ka noslēpumainās zīmes, brīnumi, nepareizās reformācijas izplatīsies arvien vairāk. Šīs reformācijas, ko redzēju, nemazināja maldus un neveda pie patiesības. Mani pavadošais eņģelis pavēlēja man paskatīties, vai starp reformatoriem ir jūtams dvēseles smagums par grēcinieku glābšanu kā tas bija agrāk? Es skatījos, bet nevarēju to redzēt; viņu glābšanas laiks bija pagājis .