1848. gada 16. decembrī Kungs man deva atklāsmi par izmaiņām debesu ķermeņos. Es redzēju, ka Kungs, dodams zīmes, par kurām varam lasīt Mateja, Marka un Lūkasa evaņģēlijos, runājot par “debesīm” domā reālas debesis un, kad Viņš runā par “zemi”, Viņš domā reālu zemi. Debess ķermeņi ir saule, mēness un zvaigznes. Tie pārvalda debesis. Zemes ķermeņi ir tie, kas pārvalda zemi. Atskanot Dieva balsij, debess ķermeņos notiks izmaiņas un tad saule, mēness un zvaigznes tiks izkustināti no savām vietām. Tie neizzudīs, bet Dieva balss tos satricinās.
Es redzēju kā viens pret otru drūzmējās tumši, smagi mākoņi. Atmosfēra sadalījās un saritinājās kopā kā tīstoklis. Tad, mūsu skatienam atklājās brīnumainais Oriona zvaigznājs, no kā atskanēja Dieva balss. Tieši no šejienes nolaidīsies arī svētā pilsēta. Es redzēju, ka zemes ķermeņos notiek izmaiņas un šie notikumi ļoti ātri seko viens aiz otra. Sākumā karš un vēstis par karu, zobens, bads un mēris skars zemi, tad Dieva balss sakustinās sauli, mēnesi, zvaigznes un arī šo zemi. Es redzēju, ka spēku sakustēšanās Eiropā nav izmaiņas debess ķermeņos kā daži māca, bet saniknotu tautu sacelšanās. [42]