Lai izvairītos no pārpratumiem, no nepareizas šo vārdu izskaidrošanas un nedotu pamatu neticībai, Kungs trīskārtīgi atkārtoja apsolījumu. Viņš ilgojas, lai tie, kas meklē Dievu, ticētu, ka Viņš spēj darīt visas lietas. Tādēļ Viņš piebilst: "Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts."
Kungs neizvirza nekādus noteikumus, izņemot to, lai jūs būtu izsalkuši pēc Viņa žēlastības, sekotu Viņa padomiem un ilgotos Viņa mīlestības. "Lūdziet." Ar lūgumu jūs parādāt, ka apzināties savu vajadzību, un, ja ticībā lūgsiet, tad arī saņemsiet. Kungs to ir apsolījis savā Vārdā, un tādēļ tas nevar nepiepildīties. Ja patiesā nožēlā nākat pie Dieva, jums nevajag domāt, ka esat pašpaļāvīgs, ja lūdzat to, ko Kungs apsolījis. Ja nākat pie Viņa dvēselē patiesi sagrauzti, jums nav jābaidās, ka lūgumu pēc solītā Viņš uzskatītu par nevietā sacītu. Ja jūs lūdzat pēc svētībām, kas nepieciešamas rakstura veidošanai, lai tas kļūtu līdzīgs Kristum, Kungs apliecina, ka jūs lūdzat saskaņā ar apsolījumu, kas piepildīsies. [131] Jūsu atziņa, ka esat grēcīgs, jau ir pietiekams pamats, lai izlūgtos dievišķo žēlastību un laipnību. Jums nav jābūt svētam, lai nāktu pie Dieva, bet gan ar vēlēšanas, lai Viņš šķīsta jūs no visiem grēkiem un vainām. Mēs Kungam vienmēr varam pienest savas vajadzības un mūsu galīgi bezcerīgo stāvokli, kas Dievu un Viņa pestījošo spēku padara par mūsu nepieciešamību.
"Meklējiet." Ilgojieties ne tikai pēc Dieva svētībām, bet pēc paša Dieva. "Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu." (Ījaba 22:21). "Meklējiet, un jūs atradīsiet." Kungs meklē jūs, un jūsu vēlēšanās nākt pie Viņa ir Svētā Gara darbs. Padodieties šai vadībai! Kristus aizstāv kārdināto, maldošos un neuzticīgo cilvēku lietas. Viņš cenšas tos vest savienībā ar sevi. "Ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradīs."(1. Laiku 28:9).
"Klauvējiet" Mēs nākam pie Dieva pēc īpaša uzaicinājuma, un Viņš gaida, lai sastaptu mūs savā pieņemšanas istabā. Pirmie mācekļi, kas sekoja Kungam, neapmierinājās ar sasteigto sarunu, kura norisinājās ar Jēzu pa ceļam. Viņi jautāja: "Rabi (tas ir tulkots: mācītājs), kur Tu mājo? (..) Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa." (Jāņa 1:38,39). Tā arī mēs varam nonākt tuvās attiecībās ar Dievu. "Kas mīt Visaugstākā patvērumā", tas "mīt Visvarenā ēnā" (Ps. 91:1). Lai tie, kam slāpst pēc Kunga žēlastības un svētības, apstājas un klauvē pie žēlastības durvīm, un pilnīgā pārliecībā saka: "Tu, Kungs, sacīji, ka ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts."
[132] Skatoties uz lielo ļaužu pulku, kas bija sapulcējušies klausīties Viņa vārdos, Jēzus karsti ilgojās, lai tie visi atzītu Dieva mīlestību un žēlastību. Kā ainojumu viņu vajadzībām un Dieva vēlmei dot Viņš tiem stāstīja par izsalkušu bērnu, kas saviem laicīgajiem vecākiem prasa maizi. "Vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?" Jēzus vēršas pie vecāku maigās, dabiskās pieķeršanās savam bērnam un tad saka: "Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz laba tiem, kas Viņu lūdz?" Neviens tēvs, kas mīl, nenovērsīsies no sava izsalkušā dēla, kas no viņa lūdz maizi. Vai gan viņš varētu aukstsirdīgi noskatīties uz sava bērna mokām un pamodināt viņā cerības, lai tikai tās pieviltu? Vai viņš varētu apsolīt tam labu, sātīgu uzturu un tad pasniegtu akmeni? Bet kas varētu tādā gadījumā tā pazemot Dievu, domājot, ka Viņš neievēros savu bērnu lūgšanas?
"Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz." (Lūkas 11:13). Svētais Gars, Dieva pārstāvis, ir vislielākā no visām dāvanām. Viņš sevī satur visas labās dāvanas, un pats Radītājs nevar mums dot neko vēl lielāku un labāku. Ja mēs vēršamies pie Kunga ar lūgšanu, lai Viņš žēlo mūs bēdās un vada ar Svēto Garu, tad Viņš nekad to nenoraidīs. Iespējams, ka ir vecāki, kas novēršas no saviem izsalkušajiem bērniem, bet Kungs nekad neatstās bez ievērības skumju un baiļu nospiestās dvēseles saucienu. Ar kādu gan apbrīnojamu maigumu Viņš apraksta savu mīlestību! [133] Tiem, kas smagu pārdzīvojumu dienās jūtas Dieva atstāti, Tēva sirds saka: "Bet Ciāna žēlojas: Tas Kungs mani ir atstājis, tas Kungs mani ir aizmirsis! Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un pat ja māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis." (Jes. 49:14-16).
Uzrādot drošo Jehovas Vārdu kā garantiju, katrs Dieva Vārdā dotais apsolījums var būt mūsu lūgšanas priekšmets. Lai arī kādas garīgās svētības mums vajadzētu, mums ir priekštiesība par to lūgt Jēzus vārdā. Bērna vienkāršībā mēs varam Dieva priekšā atklāt visu, kas mums vajadzīgs. Mēs Viņam varam teikt par mūsu laicīgajām vajadzībām, lūdzot maizi un apģērbu, kā arī prasot dzīvības maizi un Kristus taisnības tērpu. Jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums vajaga visas šīs lietas, un jūs tiekat uzaicināti lūgt, lai Viņš par tām parūpējas. Tikai Jēzus vārdā iespējams saņemt debesu svētības. Kungs pagodinās savu vārdu, apmierinot visas mūsu vajadzības pēc sava bagātā žēlastības mēra.
Tomēr neaizmirstiet, ka, tuvojoties Dievam kā savam Tēvam, jūs ar to atzīstiet sevi par Viņa bērnu. Jūs ne tikai paļaujaties uz Viņa žēlastību, bet rēķināties savos nodomos arī ar Viņa gribu, zinot, ka Dieva mīlestība ir nemainīga. Jūs nododat sevi Viņa darbam. Tiem, kurus Viņš bija uzaicinājis vispirms meklēt Dieva valstību un Viņa taisnību, Jēzus deva apsolījumu: "Lūdziet, tad jūs dabūsiet" (Jāņa 16:24).
Dieva bērniem paredzētās visspēcīgā Radītāja dāvanas atrodas mantu krātuvē. [134] Visi tie, kas nāks pie Dieva kā mazi bērni, saņems un priecāsies par dārgajām dāvanām, kuras vērtējamas vienīgi ar Dieva Dēla asinīm, dāvanām, kuras apmierinās visdziļākās sirds ilgas un neizzudīs nemūžam. Pieņemiet Dieva apsolījumus par saviem, un, atsaucoties uz tiem kā uz Viņa paša vārdiem, jūs saņemsiet prieku pārpārēm!