Ļaudis, kas klausījās Pestītāja vārdos, vēl arvien karsti cerēja dzirdēt vēsti par pasaules valsts nodibināšanu. Tai laikā, kad Jēzus tiem atklāja debesu bagātības, viņu domās radās godkārīgs jautājums: "Cik daudz mums palīdzēs savienība ar Viņu, lai atjaunotu laicīgo valsti?" Jēzus parādīja tiem, ka, galvenās rūpes pievēršot pasaules priekšmetiem, viņi kļūst līdzīgi apkārtējām pagānu tautām, kas dzīvo bez ticības Dievam, kurš mīlestības pārpilnībā rūpējas par visu radību. [99]
"Visu to meklē pasaules tautas", - saka Kristus, - "jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas." (Lūk. 12:30; Mat. 6:33). Es esmu nācis, lai jums vēstītu par mīlestības, taisnības un miera valsti. Atveriet savas sirdis, lai uzņemtu šo valstību, un centieties tai kalpot! Lai gan pēc savas dabas tā ir garīga valsts, jums tomēr nav jābaidās, ka miesīgās vajadzības būs atstātas bez ievērības. Kad jūs sāksiet kalpot Kungam, Viņš, kam pieder visa vara debesīs un virs zemes, piepildīs visas jūsu vajadzības.
Jēzus neatbrīvoja mūs no piepūles nepieciešamības, bet Viņš māca mūs raudzīties uz Viņu kā uz pirmo un pēdējo, un visaugstāko visās lietās. Mēs nedrīkstam sākt tādu darbu, sekot tādam mērķim vai meklēt kādu laika kavēkli, kas traucētu Dieva taisnībai attīstīties mūsu raksturā un dzīvē. Visu, ko darām, mums jādara kā tam Kungam.
Dzīvojot še virs zemes, Jēzus apgaismoja dzīvi visos tās sīkumos, vienmēr atklādams ļaudīm sava Debesu Tēva prātu. Sekojot Viņa piemēram, mēs varam būt pārliecināti, ka pēc Viņa apsolījuma viss dzīvē vajadzīgais tiks "piemests". Nabadzība vai bagātība, slimība vai veselība, vientiesība vai gudrība — par visiem apstākļiem Viņš rūpējas savā žēlastības apsolījumā.
Mūžīgā Dieva rokas apņem katru dvēseli, kas vēršas pie Viņa pēc palīdzības, lai arī cik nespēcīga tā būtu. [100] Vērtīgākās kalnu bagātības aizies bojā, bet dvēsele, kas dzīvo Dievam, paliks ar Viņu. "Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi." (1. Jāņa 2:17). Dieva pilsēta atvērs vārtus, lai uzņemtu tos, kas jau šeit ciešanu un atsacīšanās pasaulē iemācījās meklēt Dieva vadību un gudrību, mierinājumu un cerību. Eņģeļi sagaida tos ar uzvaras dziesmām un viņiem būs pieejami dzīvības koka augļi. ""Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies," — saka tas Kungs, tavs Apžēlnieks" (Jes. 54:10).