Ja tu sevi esi nodevis Dievam un Viņa darbam, tad tev nav jārūpējas par rītdienu. Tas, kam tu kalpo, beigas zina jau iesākumā. Rītdienas notikumi, kas apslēpti tavam skatienam, Viņam, Visvarenajam, ir zināmi.
Ja mēs ar saviem spēkiem darām mums uzticēto darbu un cerības liekam uz savu gudrību, tad mēs uzņemamies nastu, ko Dievs mums nav uzticējis, un cenšamies to nest bez Viņa palīdzības. Mēs uzņemamies Dievam līdzīgu atbildību un tādā veidā nostājamies Viņa vietā. [101] Lai gan mūs var piemeklēt dažādas rūpes, nelaimes un briesmas — tās nekad neizpaliks, — tad tomēr, patiesi ticot, ka Kungs mūs mīl un vēl tikai labu, mēs neatradīsimies pastāvīgās rūpēs par nākotni. Ja mēs pilnīgi uzticamies Dievam, kā bērns uzticas saviem mīļajiem vecākiem, tad izzudīs mūsu rūpes un mokas, jo mūsu griba atradīsies Dieva gribā.
Kristus nav mums sniedzis apsolījumu, ka šodien palīdzēs nest rītdienas nastas. Viņš sacīja: "Tev pietiek ar manu žēlastību." (2. Kor. 12:9). Kā mannu tuksnesī, tā Viņš savu žēlastību ik rītus dod no jauna katras dienas vajadzībām. Līdzīgi tam kā Izraēla ļaudis ceļojuma laikā arī mēs ik rītus varam saņemt debesu maizi ikdienas iztikai. Tikai viena diena — šodiena — pieder mums, un šai dienā mums jādzīvo Dievam. Nešaubīgā kalpošanā šī viena diena mums jānoliek Kristus rokās, visi mērķi un plāni, visas rūpes jāuzliek Viņam, jo Viņš rūpējas par mums. "Jo es zinu, kādas Man domas par jums," — saka tas Kungs, — "miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat." (Jer. 29:11). "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku." (Jes. 30:15).
Ja tu ik dienas meklēsi Kungu un pievērsīsies Viņam, ja tu pēc savas personīgās izvēles būsi brīvs un priecīgs Dievā, ja tu ar atvieglotu sirdi seko Viņa aicinājumam un uzņem uz sevi Kristus jūgu — paklausības un kalpošanas jūgu, — tad visas vaimanas apklusīs, grūtības attālināsies un sarežģītie jautājumi atrisināsies.