[49] Tiklīdz Svētais Gars ir atdzīvinājis tavu sirdsapziņu, tu ieraugi kaut ko no grēka ļaunuma, no grēka varas, tā nozieguma, posta, un tu sāc uzlūkot to ar riebumu. Tu sajūti, ka grēks tevi ir atšķīris no Dieva, ka tu kā vergs esi pakļauts ļaunā varai. Jo vairāk tu centies atbrīvoties, jo vairāk apzinies savu bezpalīdzību. Tavi motīvi nav šķīsti, tava sirds ir netīra. Tu redzi, ka tava dzīve ir savtības un grēka pilna. Tu ilgojies pēc piedošanas, pēc skaidrības, pēc atbrīvošanas. Ko gan tu vari darīt, lai iegūtu saskaņu ar Dievu un raksturā kļūtu Viņam līdzīgs?
Tev vajadzīgs Debesu miers, piedošana, dvēseles miers un mīlestība. To nevar nopirkt par naudu, to nevar sasniegt ar prātu, to nevar iegūt ar gudrību; tev nav nekādu cerību to nodrošināt ar savu piepūli. Bet Dievs to piedāvā kā dāvanu, “bez maksas, par velti”. (Jesajas 55:1) Tā jau pieder tev, ja tu tikai vēlies izstiept savu roku, lai to satvertu. Kungs saka: “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” (Jesajas 1:18) “Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu.” (Ecehiēla 36:26)
Tu esi izsūdzējis savus grēkus un sirdī no tiem jau atsacījies. Tu esi apņēmies nodoties Dievam. Tagad ej pie Viņa un lūdz, lai Viņš nomazgā tavus pārkāpumus un dod tev jaunu sirdi. Tad [50] tici, ka Viņš to dara tāpēc, ka Viņš to ir apsolījis. Tā ir mācība, ko Jēzus sniedza, atrodoties virs zemes: mums jātic, ka Dieva apsolītā dāvana pieder mums un mēs to varam saņemt. Jēzus dziedināja cilvēkus no slimībām, kad tie ticēja Viņa spēkam; Viņš tiem palīdzēja redzamās lietās, kuras tie izprata, tādā veidā modinot paļāvību uz Viņu arī neredzamās lietās — mācot tos ticēt Viņa spēkam piedot grēkus. Tas skaidri atklājās paralizētā cilvēka dziedināšanā: “Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot”, Viņš saka uz slimo: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” (Mateja 9:6) Runājot par Kristus brīnumdarbiem, līdzīgi izsakās arī evaņģēlists Jānis: “Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā.” (Jāņa 20:31)
No vienkāršā Bībeles ziņojuma par to, ka Jēzus dziedināja slimo, mēs varam mācīties, kā ticēt Viņam, lai saņemtu grēku piedošanu. Pievērsīsimies stāstam par paralizēto vīru Betezdā. Nabaga cietējs bija bezpalīdzīgs; jau trīsdesmit astoņus gadus viņš nebija varējis staigāt un kustieties. Tomēr Jēzus viņam teica: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Slimais vīrs būtu varējis iebilst: “Kungs, ja Tu mani darīsi veselu, tad es paklausīšu Tavam vārdam.” Bet nē, viņš ticēja Kristum, ticēja, ka ir jau dziedināts, un tūlīt centās piecelties; viņš gribēja staigāt un gāja. Slimais izpildīja Kristus pavēli, un Dievs deva spēku. Viņš tika dziedināts.
Līdzīgā stāvoklī esi arī tu kā grēcinieks. Tu nevari [51] izpirkt savus pagātnes grēkus, tu nevari pārmainīt savu sirdi un darīt sevi svētu. Bet Dievs to visu tavā labā apsola paveikt caur Kristu. Tu tici šim apsolījumam. Tu izsūdzi savus grēkus un nododies Dievam. Tu gribi Viņam kalpot. Tikpat droši, kā tu to dari, Dievs izpildīs savu vārdu pie tevis. Ja tu tici apsolījumam — tici, ka tev ir piedots un tu esi šķīstīts — tad Dievs gādā, lai tas tā notiktu; tu tiec dziedināts, tāpat kā Kristus paralizētajam deva spēku staigāt, kad šis cilvēks ticēja, ka ir dziedināts. Tas ir tā, ja tu tam tici.
Negaidi, līdz tu jūti, ka esi dziedināts, bet saki: “Es tam ticu; tas tā ir nevis tāpēc, ka es to jūtu, bet tāpēc, ka Dievs to ir apsolījis.”
Jēzus saka: „Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.” (Marka 11:24) Šim apsolījumam ir nosacījums — mums jālūdz saskaņā ar Dieva prātu. Bet Dieva prāts ir šķīstīt mūs no grēka, darīt par saviem bērniem un dot mums spēku dzīvot svētu dzīvi. Tāpēc mēs drīkstam lūgt šīs svētības, ticēt, ka tās saņemam, un pateikties Dievam, ka esam tās saņēmuši. Mums ir priekštiesība iet pie Jēzus un tikt šķīstītiem, un stāvēt likuma priekšā, nekaunoties un neizjūtot sirdsapziņas pārmetumus. “Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.” (Romiešiem 8:1)
No šī brīža tu nepiederi pats sev, tu esi dārgi atpirkts. “Jūs... esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām — sudrabu vai zeltu.., bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgām asinīm” (l. Pētera 1:18,19). Svētais Gars izlieto šo vienkāršo ticību [51] Dievam, lai tavā sirdi radītu jaunu dzīvību. Tu kā bērns esi piedzimis Dieva ģimenē, un Viņš tevi mīl, kā Viņš mīl savu Dēlu.
Tagad, kad esi sevi atdevis Jēzum, neatkāpies, neaizej no Viņa, bet dienu no dienas atkārto: “Es piederu Kristum, es esmu nodevies Viņam,” un lūdz Viņu dot tev Savu Garu un uzturēt tevi savā žēlastībā. Tāpat kā, nodoties Dievam un ticot Viņam, tu kļūsti Viņa bērns, tā tev jādzīvo Viņā. Apustulis saka: “Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā.” (Kolosiešiem 2:6)
Daži, šķiet, domā, ka jāiztur pārbaude un jāpierāda Kungam, ka ir labojušies, pirms var prasīt Viņa apsolītās svētības. Bet Dieva svētību tie var prasīt tieši tagad. Viņiem nepieciešama Kunga žēlastība, Kristus Gars, kas palīdzētu to nespēkam, jo citādi viņi nespēj pretoties ļaunajam. Jēzum patīk, ja mēs nākam pie Viņa tieši tādi, kādi esam: grēcīgi, bezpalīdzīgi, nespēcīgi. Mēs drīkstam nākt ar visām savām vājībām, ar savu neprātu, grēcīgumu un nožēlā krist pie Viņa kājām. Viņš uzskata par savu godu ietvert mūs savās mīlestības rokās, pārsiet mūsu brūces un darīt mūs tīrus no visas nešķīstības.
Tūkstoši maldās: viņi netic, ka Jēzus tiem piedod personīgi, katram atsevišķi. Viņi nepaļaujas, ka Dievs turēs savu vārdu. Visi, kas pakļaujas nosacījumiem, var būt droši, ka piedošana tiek brīvi piedāvāta par ikvienu grēku. Atmet aizdomas, ka Dieva apsolījumi nav domāti tev. Tie pieder katram nožēlojošam grēciniekam. [53] Kristū ir sagādāts spēks un žēlastība, ko kalpojošie eņģeļi nes katrai ticīgai dvēselei. Nav tik grēcīgu cilvēku, kas nevarētu atrast spēku, skaidrību un taisnību Jēzū, kas par tiem nomira. Viņš gaida, lai tiem novilktu grēka aptraipītos apģērbus un uzvilktu baltos taisnības tērpus. Viņš liek tiem dzīvot un nevis mirt.
Dievs neizturas pret mums tā, kā ierobežotie cilvēki viens pret otru. Viņa domas ir žēlastības, mīlestības un vismaigākās līdzjūtības domas. Viņš saka: “Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas, — un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā,” “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim.” (Jesajas 55:7; 44:22)
“Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst,” saka Kungs, — “tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit.” (Ecehiēla 18:32) Sātans ir gatavs nolaupīt Dieva svētību nesošos apsolījumus. Viņš grib dvēselei atņemt katru cerības un gaismas staru, bet neļauj viņam to darīt. Neuzklausi kārdinātāju, bet saki: “Jēzus ir nomiris, lai es varētu dzīvot. Viņš mani mīl un nevēlas, ka es aizeju bojā. Man ir līdzjūtīgs Tēvs Debesīs; un, lai gan es esmu nelietīgi izlietojis Viņa mīlestību un lai gan Viņa dotās svētības esmu izšķiedis, es gribu celties un iet pie sava Tēva, un sacīt: “Es esmu grēkojis pret Debesīm un pret Tevi. Es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par Tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!” Šī līdzība tev rāda, kā maldošais tiks uzņemts. “Viņam vēl tālu esot, [54] viņa tēvs to ieraudzīja, un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.” (Lūkas 15:18-20)
Tomēr pat šī tik maigā, aizkustinošā līdzība nespēj izteikt Debesu Tēva bezgalīgo iejūtību. Kungs liek pravietim sacīt: “Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību.” (Jeremijas 31:3) Kamēr grēcinieks vēl ir tālu no Tēva mājām un savu mantu izšķiež svešā zemē, Tēva sirds ilgojas pēc viņa; un katra dvēselē pamodusies vēlēšanās atgriezties pie Dieva ir tikai Viņa Gara maigais lūgums, kas pārliecina, aicina un velk maldošo pie Tēva mīlošās sirds.
Vai gan tu vari šaubīties, ja tavā priekšā Bībelē ir tik bagātīgi apsolījumi? Vai vari pieļaut domu, ka nelaimīgajam grēciniekam, kas ilgojas atgriezties un atstāt savus grēkus, Kungs bardzībā neļauj pakrist pie Viņa kājām? Nost ar tādām domām! Nekas tavu dvēseli nevar ievainot vairāk kā tādi uzskati par mūsu Debesu Tēvu. Viņš ienīst grēku, bet mīl grēcinieku, un Viņš Kristus personā atdeva sevi, lai visi, kas vēlas, tiktu glābti un iemantotu mūžīgo svētlaimi godības valstī. Vai iespējams atrast vēl spēcīgākus, vēl maigākus vārdus par tiem, kādus Viņš izvēlējies savas mīlestības izteikšanai pret mums? Kungs apliecina: “Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgo bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (Jesajas 49:15)
Skaties augšup tu, kas šaubies un baidies, jo Jēzus dzīvo, lai mūs aizstāvētu. Pateicies Dievam, ka Viņš ir dāvinājis savu mīļoto Dēlu, un lūdz, lai Viņš [55] nebūtu velti par tevi miris! Šodien tevi aicina Svētais Gars. Nāc ar visu sirdi pie Jēzus, jo tu drīksti prasīt Viņa svētību!
Lasot apsolījumu, atceries, ka tie atklāj neizsakāmu mīlestību un žēlsirdību. Tur neizmērojamā līdzjūtībā lielā bezgalīgās Mīlestības sirds tuvojas grēciniekam. “Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana.” (Efeziešiem 1:7) Jā, tikai tici, ka Dievs ir tavs palīgs! Viņš cilvēkā vēlas atjaunot savu morālo līdzību. Kad tu nāksi tuvu Viņam, izsūdzot un nožēlojot grēkus, tad Viņš tuvosies tev ar žēlastību un piedošanu. [56]