Dieva Vārds īpaši uzsver sabiedrības ietekmi uz pieaugušajiem, bet cik daudz lielāka ir tās ietekme uz bērnu un jauniešu augošajiem prātiem un raksturiem! Sabiedrība, kurā viņi uzturas, pamatprincipi, kurus viņi pieņem un paradumi, ko viņi veido, noteiks jauno ļaužu derīgumu tagad un nākotnē, viņu mūžīgās intereses.
Ir briesmīgi, un tam vajadzētu likt vecāku sirdīm trīcēt, ka daudzās skolās un koledžās jaunieši nevis izglītojas intelektuāli un nostiprina disciplīnu, bet gan sabojā raksturu un morāli, novēršoties no dzīves patiesajiem mērķiem. Sastapdamies ar neticīgiem izpriecu mīlētājiem un izvirtuļiem, daudzi jo daudzi jaunieši zaudē savu vienkāršību un skaidrību, ticību Dievam un pašaizliedzību, ko ar rūpīgām pamācībām un nopietnām lūgšanām ir lolojuši un sargājuši kristīgie vecāki.
Daudzi, iestājušies skolā ar nolūku būt noderīgi kādā nesavtīgas kalpošanas nozarē, sāk nodarboties ar pavisam laicīgām studijām. Mostas godkāre gūt ievērību ar zināšanām, atrast vietu un godu pasaulē. No redzesloka tiek pazaudēts nolūks, kādēļ viņi vispār šajā skolā ir iestājušies, un dzīve nodota patmīlīgām un pasaulīgām interesēm. Bieži jaunietim veidojas tādi ieradumi, kas izposta dzīvi jau šajā pasaulē un arī mūžībā.
Kā likums, cilvēki ar plašām idejām, nesavtīgiem nolūkiem un cēlām ierosmēm ir tādi, kuros šīs īpašības jau dzīves sākumā attīstījuši viņu draugi. Jebkādā saskarsmē ar israēliešiem Dievs mudināja viņus uzmanīt, ar ko tiekas viņu bērni. Visas pilsoniskās, reliģiskās un sabiedriskās dzīves kārtības nolūks bija pasargāt tos no kaitīgas sabiedrības, lai jau kopš agrīnas mazotnes iepazīstinātu ar Dieva baušļu noteikumiem un pamatprincipiem. Nācijas pirmsākumā dotajām uzskatāmajām mācībām vajadzēja dziļi ietekmēt visu sirdis. Pirms ēģiptiešus skāra pēdējais briesmīgais sods, kad mira viņu pirmdzimtie, Dievs savai tautai pavēlēja sapulcināt bērnus mājās. Katra nama durvju stenderes tika apziestas ar asinīm, un visiem vajadzēja atrasties šīs zīmes sargājošajā drošībā. Tā arī šodien vecākiem, kuri mīl un bīstas Dievu, jārūpējas, lai viņu bērni ievērotu “derības pienākumus” — atrastos to svēto ietekmju aizsardzībā, ko nodrošinājušas Kristus glābjošās asinis.
Par saviem mācekļiem Kristus teica: “Tavus Vārdus Es tiem esmu devis, un (..) viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:14)
“Netopiet šai pasaulei līdzīgi,” Dievs mums pavēl, “bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā.” (Rom. 12:2)
““Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? (..) Kas kopējs Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: “Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.
Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, (..)
un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu.
Tad Es būšu jums par tēvu,
un jūs būsit Man par dēliem un meitām,”
saka tas Kungs, Visuvaldītājs.”
(2. Kor. 6:14-18)
“Sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus.” “Darīdams tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslības noteikumus.” (Joēla 2:16; 2. Moz. 18:16)
„Un lieciet Manu vārdu (..) uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.” (4. Moz. 6:27)
“Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc tā Kunga vārda.” (5. Moz. 28:10)
“Un pārpalikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā
kā tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles,
kas nekā nesagaida no cilvēkiem
un nepaļaujas uz cilvēku bērniem.”
(Mih. 5:6, Glika tulk. 5:7)
Mēs esam iekļauti Israēla bērnu pulkā. Israēliešiem dotie norādījumi par audzināšanu un bērnu mācīšanu, visi svētību apsolījumi, kas saņemami paklausībā, attiecas arī uz mums.
Dieva Vārds mums saka: “Es tevi svētīšu (..), un tu būsi par svētību.” (1. Moz. 12:2)
Par pirmajiem mācekļiem un visiem, kas ticēs Kristum pēc viņu sludināšanas, Viņš teica: “Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu Mani esi sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.” (Jāņa 17:22,23)
Brīnišķi, brīnišķi vārdi, gandrīz neticami! Pasauļu Radītājs mīl tos, kas sevi nodod, lai Viņam kalpotu, tāpat kā Viņš mīl savu Dēlu. Jau šeit un tagad Dieva žēlastības pilnā laipnība ir dāvāta mums šādā apbrīnojamā veidā. Viņš mums ir devis Debesu Gaismu un Valdnieku, un ar Jēzus starpniecību dāvājis visas Debesu bagātības. Daudz no nākamajai dzīvei apsolītā Viņš ir dāvājis jau uz šīs zemes. Viņš vēlas, lai mēs kā Viņa žēlastības saņēmēji priecājamies par visu, kas padara cēlāku, attīsta un izkopj mūsu raksturu. Viņš gaida, lai iedvesmotu jauniešus ar spēku no augšienes un viņi nostātos zem asinīm slacītā Kristus karoga, lai darbotos tā, kā darbojās Viņš, lai dvēseles vadītu pa drošu ceļu, lai daudzu kājas atbalstītu uz Mūžīgās Klints.
Visi, kas cenšas saskaņoties ar Dieva audzināšanas plānu, saņems Viņa atbalstu, Viņa pastāvīgo klātbūtni, Viņa sargājošo spēku. Ikvienam Viņš saka: “Esi stiprs un drošs! Nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi. Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.” (Joz. 1:9,5)
“Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm
un turp neatgriežas,
pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā,
ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam,
tāpat tas ir ar Manu Vārdu, kas iziet no Manas mutes.
Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā,
bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos,
un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.
Jo ar prieku jūs iziesit un mierā jūs tiksit vadīti;
Kalni un pakalni jūsu priekšā gavilēs,
un visi koki laukā priecīgi sveicinās.
Ērkšķu vietā uzaugs cipreses,
dadžu vietā mirtes.
Un tas būs tam Kungam par slavu
un par mūžīgi paliekamu zīmi.”
(Jes. 55:10-13)
Visā pasaulē sabiedrībā valda sajukums, un ir vajadzīga pilnīga
tās pārveide. Jaunatnei sniegtajai audzināšanai ir jāpārveido visa
sabiedrības sistēma.
“Viņi liks atzelt vecajām posta vietām,
uzcels, kas agrākos laikos sagrauts,
atjaunos izpostītās pilsētas,
kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.”
Cilvēki viņus sauks “par mūsu Dieva kalpiem (..)
un tiem būs mūžīgs prieks,
jo Es, tas Kungs, mīlu taisnību.
Es tiem došu viņu algu pēc taisnības,
un derēšu ar tiem mūžīgu derību.
Un viņu dzimums būs pazīstams pagānu starpā
un viņu pēcnācēji tautu vidū.
Visi, kas viņus redzēs, tos pazīs un atzīs,
ka viņi ir tā Kunga svētīts dzimums.
Jo kā zeme izdod savus augļus
un kā dārzs liek sazelt saviem dēstiem,
tā tas Kungs liks zelt taisnībai
un slavai visu tautu priekšā.”
(Jes. 61:4,6-9,11)