Lai sagādātu visveselīgāko apģērbu, ir labi jāpārzina savs ķermenis. Jāņem vērā klimatiskie apstākļi, vide, cilvēka veselības stāvoklis, vecums un nodarbošanās. Ikvienam apģērba gabalam jābūt ērtam, lai tas netraucētu ne asinsriti, ne arī brīvu, pilnvērtīgu un dabisku elpošanu. Visam, ko valkājam, jābūt tik brīvam, ka, paceļot rokas, vienlaicīgi paceļas arī apģērbs.
Sievietes ar vāju veselību var darīt savā labā daudz, saprātīgi ģērbjoties un vingrojot. Viņām, tērptām atbilstoši nodarbībām brīvā dabā, jāvingro ārā, no sākuma piesardzīgi, vēlāk palielinot slodzi līdz tādam apjomam, kuru var izturēt. Daudzas tā atgūtu veselību un dzīvotu, veiksmīgi pildīdamas savus pienākumus šajā pasaulē.
Neatkarība no modes
Sievietēm nevis jācenšas izpatikt modes prasībām, bet jāuzdrošinās ģērbties veselīgi un vienkārši. Sievai un mātei nevis jāgrimst mājas darbu verdzībā, bet jāatrod laiks, lai lasītu, būtu labi informēta partnere savam vīram un rūpētos par bērnu attīstību. Viņai gudri jāizmanto izdevības, kādas tai ir dotas, lai ietekmētu savus mīļotos cēlākai dzīvei. Pētot Dieva Vārdu, sievietei jārod laiks iegūt dārgo Pestītāju par ikdienas ceļabiedru un tuvu draugu. Viņai jāiet kopā ar bērniem brīvā dabā un jāmāca tiem par Dievu, rādot Viņa darbu skaistumu.
Viņai ir jābūt jautrai un dzīvespriecīgai. Mīļajiem pārnākot mājās, jānoliek bezgalīgais šuveklis, lai vakari kļūtu par patīkamu tikšanās laiku, kas ģimeni vieno pēc dienas pienākumiem. Dažs labs vīrs tad labāk izvēlētos savas mājas sabiedrību nekā klubus vai restorānus. Daudzi zēni tiktu atturēti no ielas sliktās ietekmes, bet meitenes būtu pasargātas no vieglprātīgas, neceļos aicinošas sabiedrības. Mājas dzīve un tās ietekme uz vecākiem un bērniem kļūtu tāda, kādu Dievs to vēlas redzēt — mūžīga svētība.