Mūsu organismu uztur apēstā pārtika. Ķermeņa audi pastāvīgi noārdās, ikviens orgāns nolietojas, bet šo zudumu kompensē baudītais ēdiens. Katrs mūsu orgāns prasa savu daļu uzturvielu: smadzenēm vajadzīga sava daļa, kauliem, muskuļiem un nerviem — sava. Brīnišķīgs ir process, kas pārveidotās uzturvielas nogādā asinīs, un tās, savukārt, iznēsā šīs vielas pa visu ķermeni, piedalīdamās tā atjaunošanā. Tas viss norisinās nepārtraukti, apgādājot ar dzīvību un spēku katru nervu, muskuli un audu.
Uztura izvēle
Jāizvēlas tāda pārtika, kas vislabāk nodrošina ķermeņa attīstībai vajadzīgās uzturvielas. Šajā izvēlē apetīte nav drošs noteicējs. Nepareizo ēšanas paradumu dēļ garšas izjūta ir sabojājusies. Bieži tā prasa tādu ēdienu, kas bojā veselību un rada nevis spēku, bet vājumu. Mēs nevaram droši vadīties arī no sabiedrības ieražām. Visur valdošās slimības un ciešanas ļoti vairojas vispārpieņemto uztura kļūdu dēļ.
Lai uzzinātu, kas ir vislabākā pārtika, mums jāpēta Dieva ieteiktais sākotnējais plāns cilvēka uzturam. Viņš, kas radīja cilvēku un saprot tā vajadzības, noteica Ādama uzturu. “Redzi,” Viņš sacīja, “Es tagad esmu jums devis visus augus, kas nogatavina sēklu, (..) un visus kokus, kas nes augļus ar savu sēklu, lai tie jums būtu par ēdamo.” (1. Moz. 1:29) Atstājot Ēdeni grēka lāsta dēļ, cilvēks, lai iegūtu iztiku dzīvei, apstrādājot zemi, saņēma atļauju ēst arī “lauka augus”. (1. Moz. 3:18)
Radītājs mūsu uzturam izraudzījis labību, augļus, riekstus un dārzeņus. Sagatavoti iespējami vienkārši un dabiski, tie ir visveselīgākais un stiprinošākais uzturs. Tas piešķir spēku, izturību un prāta spējas, ko nevar iegūt, lietojot sarežģītus un uzbudinošus ēdienus.
Taču ne viss, kaut pats par sevi veselīgs, ir vienādi derīgs vienmēr un visiem. Uztura izvēlē jābūt rūpīgiem. Tam jāatbilst gadalaikam, klimata joslai, kurā dzīvojam, un darba veidam. Dažas uzturvielas, kas piemērotas lietošanai vienā gadalaikā vai klimatiskajos apstākļos, nav piemērotas citā. Cilvēkiem, kas strādā atšķirīgos darbos, ir vajadzīgs atšķirīgs uzturs. Bieži ēdiens, kas piemērots fiziskā darba darītājiem, neder sēdoša vai intensīva garīgā darba veicējiem. Dievs ir sagādājis lielu dažādību veselīgas pārtikas izvēlē, un katram cilvēkam jāēd tas, kas viņam vispiemērotākais.
Daba bagātīgi nodrošina augļus, riekstus un labību, un gadu no gada, pieaugot transporta iespējām, tie tiek izplatīti arvien plašāk. Tādā veidā daudzi pārtikas produkti, ko pirms dažiem gadiem uzskatīja par dārgu greznumu, tagad pieejami visiem kā ikdienas uzturs. Sevišķi tas sakāms par kaltētiem un konservētiem augļiem.
Riekstus un riekstu ēdienus arvien plašāk lieto gaļas vietā. Riekstus var kombinēt ar labību, augļiem un dažām saknēm, lai ēdieni būtu veselīgi un barojoši. Tomēr jāraugās, lai riekstus nelietotu pārbagāti. Cilvēkiem, kurus riekstu lietošana ietekmē nelabvēlīgi, ir jāatsakās no to izmantošanas uzturā. Ir arī jāatceras, ka dažas riekstu šķirnes nav tik veselīgas kā citas. Mandeles ir ieteicamākas par zemesriekstiem, bet tie, ierobežotā daudzumā kopā ar graudaugiem, ir barojoši un viegli sagremojami.
Pareizi sagatavotas olīvas, līdzīgi riekstiem, aizstāj sviestu un gaļas produktus. Olīveļļa ir daudz veselīgāka par dzīvnieku taukiem. Tā ieteicama kā caurejas līdzeklis. Ļoti derīga tā ir tuberkulozes slimniekiem un dziedina arī iekaisušu, pārkairinātu kuņģi.
Pie trekniem un ļoti vircotiem ēdieniem pieradušiem cilvēkiem ir sabojāta garšas izjūta, un viņiem ne uzreiz patiks vienkāršs ēdiens. Ir vajadzīgs laiks, lai tā normalizētos un gremošanas trakts atveseļotos no bojājumiem. Visi, kas turpinās baudīt veselīgus ēdienus, pēc kāda laika jutīs, ka tie ir garšīgi. Tiks novērtēta to īpašā un patīkamā garša, tādēļ cilvēki tos baudīs ar lielāku prieku nekā neveselīgos kārumus. Arī gremošanas trakts, kas tagad strādās normāli, netiks pārkairināts un pārpūlēts, tādēļ viegli veiks savu uzdevumu.
Lai saglabātu veselību, ir vajadzīgs pietiekams daudzums laba, veselīga un spēcinoša uztura.
Apdomīgi rīkojoties, katrā zemē var atrast visu tā nodrošināšanai. No ārzemēm tiek importēti dažādi apstrādāti rīsi, kvieši, labība, arī pupas, zirņi un lēcas. Tie, kopā ar vietējiem vai ievestiem augļiem un dažādiem pašmāju dārzeņiem, sniedz iespēju izveidot ēdienkarti, kas ļauj pilnīgi iztikt bez gaļas lietošanas.
Kur vien augļus var audzēt vairumā, zināms daudzums jāsagatavo ziemai, konservējot vai kaltējot tādas ogas kā korintes, jāņogas, upenes, ērkšķogas, zemenes, avenes un kazenes. Tās var audzēt daudzās tādās vietās, kurās nezināmu iemeslu dēļ to audzēšana un izmantošana ir atstāta novārtā.
Ja vien iespējams, konservēšanai mājas apstākļos ieteicams lietot stikla, nevis skārda traukus. Tas sevišķi nepieciešams, lai konservētie augļi labāk saglabātos. Cukuru lietojiet maz un augļus vāriet pietiekami ilgi, lai nodrošinātu to uzglabāšanu. Tā sagatavoti, tie ir lieliski svaigo augļu aizstājēji.
Ja vien tādi kaltēti augļi kā rozīnes, plūmes, āboli, bumbieri, persiki un aprikozes ir nopērkami par mērenām cenām, tie jāpatērē iespējami vairāk, jo jebkuram cilvēkam nodrošinās labu veselību un dos nepieciešamo enerģiju.
Vienai ēdienreizei nevajadzētu daudz ēdienu, jo tie veicina pārēšanos un rada gremošanas traucējumus.
Nav pareizi vienā ēdienreizē lietot augļus un dārzeņus. Ja gremošanas sistēma ir vāja, šo pārtikas produktu vienlaicīga ēšana var radīt sāpes un nespēju strādāt garīgu darbu. Labāk vienā ēdienreizē lietot augļus, bet dārzeņus — citā.
Maltītes vajag dažādot. Ir apnicīgi baudīt vienus un tos pašus ēdienus, sagatavotus vienā un tajā pašā veidā. Ja produkti tiks dažādoti, tos apēst būs lielāka vēlme, un organisms tiks pabarots pilnvērtīgāk.
Ēdienu gatavošana
Ir nepareizi ēst tikai tāpēc, lai ēstu. Ļoti svarīga ir ēdiena kvalitāte un gatavošanas veids. Ja tas nav apēsts ar baudu, organismam būs maz labuma. Ēdiens jāizvēlas rūpīgi un jāgatavo apdomīgi un prasmīgi.
Maizes cepšanai augstākā labuma milti nav ieteicamākie. To lietošana nav ne veselīga, ne ekonomiska. Smalkajiem miltiem trūkst nozīmīgu uzturvielu, kas atrodas pilngraudu maizē. Bieži vien baltie milti ir aizcietējumu un citu veselības traucējumu cēlonis.
Lietot sodu un cepamo pulveri maizes cepšanā ir kaitīgi un nevajadzīgi. Soda rada kuņģa iekaisumu un bieži saindē visu organismu. Daudzas namamātes uzskata, ka bez sodas nevarot izcept labu maizi, bet tā ir kļūda. Ja viņas papūlētos iemācīties labākas metodes, maize būtu daudz veselīgāka un nesabojātai garšai arī tīkamāka.
Gatavojot maizi no raudzētas mīklas, ūdens vietā nevajag lietot pienu. Piens padara maizi neveselīgāku un sadārdzina to. Ar ūdeni gatavotā maize ilgāk uzglabājas svaiga, un kuņģī tās rūgšanas process notiek ātrāk.
Maizei jābūt vieglai un saldai. Nedrīkst just ne vismazāko skābuma piegaršu. Kukulīšiem jābūt nelieliem, pilnīgi izceptiem, lai rauga sēnītes būtu iznīcinātas. Jebkuras šķirnes raudzēta maize, vēl karsta vai ļoti svaiga, ir grūti sagremojama. Uz galda tādu nedrīkst likt nekad. Šis noteikums tomēr neattiecas uz neraudzētu maizi. No kviešu miltiem gatavotās svaigās bulciņas bez rauga vai ierauga ir gan veselīgas, gan garšīgas.
Biezputrai lietotie putraimi jāvāra vairākas stundas, bet mīksts vai šķidrs ēdiens nav tik veselīgs kā sauss, kas gan vienmēr rūpīgi jāsakošļā. Sausiņi jeb divreiz ceptā maize ir visvieglāk sagremojama un visgaršīgākā. Parastā raudzētā maize jāsagriež šķēlēs un jākaltē siltā krāsnī, līdz izzūd pēdējā mitruma palieka. Tad to vajag viscaur apbrūnināt. Šādu maizi sausā vietā var uzglabāt daudz ilgāk par parasto maizi, un, ja pirms lietošanas to uzkarsē, tā būs tikpat svaiga, kā tikko iegādātā.
Ēdieniem parasti pievieno pārāk daudz cukura. Kūkas, saldie sacepumi, konditorejas izstrādājumi, želejas, marmelāde un džemi ir biežāk sastopamie gremošanas traucējumu cēloņi. Sevišķi kaitīgi ir olu krēmi un sacepumi, kuros piens, olas un cukurs ir galvenās sastāvdaļas. Jāizvairās no bagātīgas cukura un piena vienlaicīgas lietošanas.
Ja izmanto pienu, tas rūpīgi jākarsē; ievērojot šo piesardzību, ir mazāk briesmu saslimt no tā lietošanas. Sviests ir mazāk bīstams, ja to ziež uz atdzisušas maizes. Nav ieteicams to lietot cepšanai, bet labāk ir iztikt pavisam bez tā. Siers ir vēl bīstamāks; ēšanai tas var būt pilnīgi nepiemērots.*
Nepietiekami un slikti pagatavots ēdiens sabojā asinis, vājinot asinsrades orgānus. Tas organismā rada traucējumus un izraisa slimības, ko pavada nervu sistēmas uzbudinājums un slikts garastāvoklis. Ir tūkstošiem un desmit tūkstošiem sliktas kulinārijas upuru. Uz daudziem kapu pieminekļiem varētu rakstīt: “Miris slikti pagatavotu ēdienu dēļ.” “Miris kuņģa slimības dēļ.”
Pavāru un mājsaimnieču svēts pienākums ir mācīties gatavot veselīgu ēdienu. Ir zaudēts daudz dvēseļu slikti pagatavotu ēdienu dēļ. Lai maizi izceptu labi, vajadzīgs apdoms un rūpība; šādā maizes kukulī ir vairāk reliģijas, nekā daži iedomājas. Trūkst patiesi labu pavāru. Jaunas sievietes domā, ka gatavot ēdienu un darīt citus mājas darbus ir verdziski, un šī iemesla dēļ daudzām meitenēm, kas apprecas un kam jārūpējas par ģimeni, ir maz priekšstatu par sievas un mātes pienākumiem.
Gatavošana nav nieka zinātne, bet praktiskajā dzīvē viena no vissvarīgākajām. Tā jāmācās visām sievietēm, bet īpaši jāapgūst namamātēm, kuru rocība nav sevišķi liela. Ir vajadzīga gudrība, lai ēdiens būtu garšīgs un tajā pašā laikā vienkāršs un barojošs. To ir iespējams panākt. Pavāriem jāzina, kā pagatavot vienkāršu ēdienu tā, lai tas būtu aromātisks, veselīgs un patīkams.
Ikvienai sievietei namamātei, kas tomēr nepārvalda veselīgas kulinārijas mākslu, vajadzētu apņemties to iemācīties, jo tas ir svarīgi ģimenes labklājībai. Ir daudzas mājturības skolas, kas sniedz šādu iespēju. Ja tas nav īstenojams, vajadzētu mācīties pie kāda laba pavāra un censties bagātināt savu pieredzi, līdz sieviete kļūst patiesi laba kulināre.
Svarīga ir ēšanas regularitāte. Katrai maltītei jānosaka savs laiks. Tad lai katrs ēd, ko organisms prasa, bet līdz nākamajai maltītei neko citu nelieto. Daudzi ēd, kad organismam nav nekādas vajadzības pēc ēdiena, neievērojot intervālus starp maltītēm, jo viņiem nav pietiekama gribasspēka pretoties savām iegribām. Ceļojumā daži nepārtraukti grauž visu, kas vien ir ēdams un viņiem pieejams. Tas ir ļoti kaitīgi. Ja ceļotāji regulāri ēstu vienkāršu un sātīgu uzturu, tie nejustos tik ļoti noguruši un neciestu no ceļojumu slimībām.