Kristus dziedinošā kalpošana

Elena Vaita

Lapa kopā 82

Apģērbs

Bībele māca vienkāršību apģērbā. “Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku (..).” (1. Tim. 2:9) Tā aizliedz izrādīšanos apģērbā, pārlieku spilgtas krāsas, bagātīgus rotājumus. Ikviens apģērbs, kas modelēts uzmanības pievēršanai vai apbrīnas izraisīšanai ir izslēgts no Dieva Vārdā minētā vienkāršā apģērba uzskaitījuma.

Mūsu tērpiem nav jābūt dārgiem — ne ar “zeltu vai ar pērlēm, vai dārgu uzvalku”. (1. Tim. 2:9)

Dievs mums ir uzticējis naudu. Mēs to nedrīkstam izšķiest sava lepnuma vai godkāres apmierināšanai. Dieva bērnu rokā tā ir uzturs izsalkušajam un apģērbs kailajam. Tā aizsargā apspiestos, dod veselību slimajiem, palīdz sludināt Evaņģēliju trūcīgajiem. Jūs spētu iepriecināt daudzas sirdis, gudri izlietojot līdzekļus, kas tagad tiek tērēti sevis izrādīšanai. Ņemiet vērā Kristus dzīvi, pētiet Viņa raksturu un dalieties Viņa pašaizliedzībā.

Tā saucamajā kristīgajā pasaulē par rotaslietām un nevajadzīgi dārgu apģērbu izdod tik daudz līdzekļu, ka par šo naudu varētu paēdināt visus izsalkušos un apģērbt kailos. Mode un izrādīšanās izsūc iekrājumus, kas varētu būt atbalsts trūcīgajiem un ciešanām pakļautajiem. Tās nolaupa pasaulei Pestītāja mīlestības Evaņģēliju. Misijas nīkuļo. Daudzi iet bojā, nedzirdējuši kristīgo mācību. Mūsu apkārtnē un ārvalstīs daudzi ir nemācīti un neatpestīti. Ja Dievs zemi ir apdāvinājis ar savām balvām un piepildījis noliktavas ar visu dzīvei nepieciešamo, ja Viņš tik labprātīgi ir devis mums skaidras atziņas par savu patiesību, kā gan mēs drīkstam attaisnoties, ja ļaujam atraitņu un bāreņu, slimo un cietēju, nemācīto un neatpestīto sāpju saucieniem un vaidiem pacelties uz Debesīm? Dieva lielajā dienā, kad redzēsim vaigu vaigā Viņu, kas atdeva savu dzīvību šo trūkumcietēju labā, kāds attaisnojums būs tiem, kas savu laiku un naudu izšķiež tādu iegribu apmierināšanai, kuras Dievs ir aizliedzis? Vai Kristus tiem neteiks: “Es biju izsalcis, un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs neesat Mani dzirdinājuši. (..) Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā, un jūs neesat Mani apmeklējuši”? (Mat. 25:42,43)

Tomēr mūsu tērpiem, lai gan pieticīgiem un vienkāršiem, jābūt labas kvalitātes, atbilstošā krāsā un piemērotiem konkrētam gadījumam. To vajadzētu izvēlēties izturīgu, neuzkrītošu. Tam jānodrošina siltums un attiecīgi jāaizsargā. Salamana pamācībās aprakstītā gudrā sieviete “nebaidās sava nama dēļ sniega; jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes”. (Sal. pam. 31:21)

Apģērbam jābūt tīram. Netīras drēbes ir neveselīgas, tās demoralizē miesu un dvēseli. “Jūs esat Dieva nams. (..) Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās.” (1. Kor. 3:16,17)

Apģērbam jābūt visādā ziņā veselīgam. Visās lietās Dievs vēl mums “veselību” — fizisko un dvēseles veselību. Mums jāsadarbojas ar Viņu mūsu fiziskās un garīgās veselības labā. Abas tiek sekmētas, valkājot piemērotu apģērbu.

Tam vajadzētu būt ar dabiskai vienkāršībai piemītošo pievilcību, skaistumu un atbilstību. Kristus mūs ir brīdinājis no dzīves lepnības, bet ne no tās pievilcības un dabiskā skaistuma. Norādot uz lauku puķēm, uz ziedošās lilijas skaistumu, Viņš sacīja: “Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mat. 6:29) Tā ar dabas lietām Kristus attēloja to skaistumu, ko vērtē Debesis: pieticīgo pievilcību, vienkāršību, skaidrību, piemērotību, kas mūsu apģērbu darīs Viņam patīkamu.

Viņš aicina ietērpt arī mūsu dvēseli visskaistākajā tērpā. Savā vērtībā vai jaukumā nekāds ārējs rotājums nevar līdzināties “lēnam un klusam garam”, kas Viņa skatījumā ir “dārgs”. (1. Pēt. 3:4, Glika tulk.)

Cik dārgi tiem, kas dzīvo saskaņā ar Pestītāja principiem, ir Viņa apsolījuma vārdi:

“Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? (..) Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? (..) Jums nebūs zūdīties un sacīt: (..) ar ko ģērbsimies? (..) jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mat. 6:28-33)

“Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām — mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jes. 26:3)

Kāds pretstats tas ir nogurumam, nemieram, slimībām un nožēlojamam stāvoklim, ko rada modes vara! Kāds pretstats Rakstos dotajiem principiem ir daudzie apģērbu veidojumi pēc modes prasībām! Padomājiet par stiliem, kas valdījuši pēdējos simt gados vai pat gadu desmitos. Cik daudzi no tiem, līdzko kļuvuši nemoderni, ir uzskatīti par nepiedienīgiem un nepiemērotiem izsmalcinātai, dievbijīgai, sevi cienošai sievietei.

Dieva Vārds neatzīst pārmaiņas apģērbā vienīgi modes dēļ. Mainīgie stili un komplicētie dārgie rotājumi izšķiež turīgu cilvēku laiku un līdzekļus, iznieko dvēseles un prāta enerģiju. Tie uzliek smagu nastu iedzīvotāju vidusslānim un trūcīgajiem. Daudzas sievietes, kas tik tikko spēj nopelnīt dzīves iztiku un varētu pagatavot sev vienkāršu apģērbu, ir spiestas iet pie šuvējām, lai būtu modernas. Daža laba trūcīga meitene moderna apģērba dēļ ir atteikusies no siltas apakšveļas un samaksājusi par to ar savu veselību vai pat dzīvību. Daudzas citas, apskauzdamas bagātnieču izrādīšanos un eleganci, ir ievilinātas negodīgos un kaunpilnos ceļos. Daža laba māja ir zaudējusi mieru, dažs labs vīrs iesaistīts krāpnieciskos darījumos vai nonācis bankrotā, lai apmierinātu sievas vai bērnu ekstravagantās prasības.

Sievietes, kas spiestas pagatavot sev vai bērniem modernus tērpus, ir nolemtas nemitīgai verdzībai. Daudzas mātes satrauktiem nerviem un trīcošiem pirkstiem strādā līdz vēlai naktij, lai bērnu apģērbā papildinātu kādu izgreznojumu, kas neko labu nedod ne veselībai, ne ērtumam, ne patiesam skaistumam. Modes dēļ viņa upurē savu veselību un mieru, kas ir tik svarīgs bērnu dzīves pareizai vadīšanai. Prāta un sirds kultūra netiek ievērota, dvēseles aug sakropļotas un neattīstītas.

Mātei trūkst laika pētīt fiziskās attīstības principus, lai iegūtu prasmi rūpēties par bērnu veselību, un gādāt par viņu prāta un garīgajām vajadzībām, dzīvot līdzi viņu mazajiem priekiem un bēdām vai dalīties viņu interesēs un nodarbībās.

Gandrīz jau ar pašu ierašanos šajā pasaulē bērni ir pakļauti modes ietekmei. Viņi dzird vairāk par modēm nekā par Pestītāju. Viņi redz savas mātes pētām modes žurnālus daudz dedzīgāk nekā Bībeli. Tērpu izrādīšana tām kļūst svarīgāka par bērnu rakstura veidošanu un attīstību. Vecākiem un bērniem tiek atņemts tas, kas dzīvē ir pats labākais, jaukākais un patiesākais. Modes dēļ viņiem tiek laupīta sagatavošanās nākamajai dzīvei.

Visa labā ienaidnieks ir izdomājis mūžīgi mainīgās modes. Neko citu tas nevēlas tā, kā atnest bēdas un negodu Dievam, radot nelaimes un iznīcinot cilvēku dzīvības. Šī mērķa sasniegšanai viens no viņa iedarbīgākajiem izdomājumiem ir mode, kas vājina ķermeni un prātu un iztukšo dvēseli.

Sievietes ir pakļautas nopietnām slimībām, un to ciešanas būtiski vairo nepiemērots apģērbs. Tās nevis sargā savu veselību grūtajiem, neparedzētajiem gadījumiem, kas noteikti pienāk katra dzīvē, bet savu nepareizo ieradumu dēļ bieži upurē ne vien veselību, bet arī dzīvību, un bērni pārmanto dažādas slimības, kaitīgus paradumus un nepareizus dzīves uzskatus.

Viens no modes nevajadzīgajiem un ļaunajiem izgudrojumiem ir gari sieviešu svārki, kas slauka zemi. Tie savāc netīrumus, ir neērti, apgrūtinoši, neveselīgi. Tas ir pārspīlēti gan tāpēc, ka nepieciešams daudz drānas, gan arī traucējošā garuma dēļ. Kas vien ir redzējis sievieti šādā tērpā, saiņiem rokās ejot pa kāpnēm augšup vai lejup, iekāpjot satiksmes līdzekļos, spiežoties cauri pūlim, ejot lietū pa dubļainu ceļu, tam nevajag citus pierādījumus par šāda apģērba nepiemērotību un radītajām neērtībām.

Cits ļaunums ir tādu tērpu valkāšana, kuru svars gulstas uz vidukli (krinolīns — kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām 19. gs. vidū — tulk. piez.). Šis lielais smagums spiež iekšējos orgānus lejup un izraisa vēdera muskulatūras vājumu un paguruma sajūtu, liekot valkātājai pieliekties, kas savukārt saspiež plaušas, apgrūtinot pareizu elpošanu.

Pēdējos gados tik pilnīgi ir izskaidrots jautājums par bīstamajām sekām, kas rodas no vidukļa saspiešanas, ka tikai maz sieviešu var būt neziņā par to; tomēr modes vara ir tik liela, ka šis ļaunums turpinās. Ar šo ieradumu sievietes un jaunietes nodara sev neizsakāmi pāri. Galvenais veselībā ir ļaut krūšu kurvim pilnīgi izplesties, lai plaušas spētu pilnīgi ieelpot. Saspiestā stāvoklī tās nespēj uzņemt pietiekami daudz skābekļa. Nenotiek pilnīga gāzu apmaiņa, un asinīs paliek kaitīgās vielas, kas no plaušām ir jāizvada. Blakus parādība ir tā, ka tiek kavēta asinsrite un iekšējie orgāni ir tā saspiesti vai novirzīti no savas vietas, ka nespēj pareizi veikt savas funkcijas.

Dziļas iešuves neuzlabo augumu. Viens no galvenajiem fiziskā skaistuma elementiem ir simetrija, harmoniskas ķermeņa proporcijas. Pareizas ķermeņa daļu attiecības ir atrodamas nevis franču modeļu demonstrētajās figūrās, bet cilvēku augumā, kas veidojies saskaņā ar Dieva dotajiem dabas likumiem. Visa skaistā autors ir Dievs, un, tikai tiecoties pēc Viņa ideāla, mēs tuvosimies patiesajam skaistumam.

Cits ļaunums, ko veicina nepareizi ieradumi, ir apģērba nevienmērīgais sadalījums; dažām ķermeņa daļām tā ir vairāk nekā vajadzīgs, turpretī citas apģērbtas nepietiekami. Kājas un locekļi, kas atrodas tālāk no sirds, īpaši jāsargā no aukstuma ar pienācīgu tērpu. Nav iespējams būt veselam, ja pēdas, plaukstas un pirksti vienmēr ir auksti; ja tajos ir par maz asiņu, pārējās ķermeņa daļās to būs pārāk daudz. Labai veselībai vajadzīga laba asinsrite, bet tā nav iespējama, ja vienu ķermeņa daļu sildām ar trīs- vai četrkārtīgu apģērba kārtu, bet citu — nepilnīgi.

Daudzas sievietes ir nervozas un rūpju sagrauztas, jo laupa sev svaigo gaisu, kas attīra asinis, un arī kustību brīvību, kas asinīm liek ritēt straujāk, dodot organismam dzīvību, veselību un enerģiju. Citas kļuvušas par invalīdēm, lai gan varētu būt veselas. Daudzu nāves cēlonis ir bijusi tuberkuloze vai citas slimības, lai gan viņas būtu varējušas dzīvot piešķirto dzīves laiku, ja būtu ģērbušās saskaņā ar veselības principiem un vairāk laika pavadījušas svaigā gaisā.

Lapa kopā 82