Āronam, augstajam priesterim, un viņa dēliem tika dots šāds norādījums:
“Tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
“TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGA!
TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI
UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI
UN LAI DOD TEV MIERU!”
Un lieciet Manu vārdu šādi uz Israēla bērniem,
un Es tos svētīšu.”
“Un cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!
Neviens nav kā Ješurūna Dievs,
kas brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu,
un savas varas augstumos pa mākoņiem.
Mūžīgais Dievs ir tavs patvērums,
un zem debesīm pār tevi ir izplestas mūžīgas rokas (..).
Tad Israēls dzīvos atsevišķi viens, — drošs par sevi;
Jēkaba aka atradīsies labības un vīna zemē,
un Viņa debesis pilinās rasu.”
“Svētīgs tu esi, Israēl!
Kas ir tāds, kā tu? Tu Dieva Kunga izglābta tauta!
Viņš ir tavas palīdzības vairogs,
un Viņš ir tavas slavas uzticamais zobens!”
(4. Moz. 6:23,24-27; 5. Moz. 33:25-29)
Israēls neizpildīja Dieva pavēli, tādēļ nesaņēma svētības, kuras varēja iegūt, bet Jāzepā, Daniēlā, Mozū, Elīsā un daudzos citos ticības varoņos mēs redzam pareizas dzīves cēlos piemērus. Tāda pati uzticība šodien dos tos pašus rezultātus. Mums ir domāti vārdi: “Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā!” (1. Pēt. 2:9)
“Svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu
un kura cerība ir tas Kungs!”
Viņš “zaļo kā palma,
aug kā Libanona ciedrs.
Dēstīti tā Kunga namā,
viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.
Vēl vecumā viņi nes augļus,
ir sulīgi un zaļi.”
“Lai tava sirds patur sevī Manus baušļus,
jo tie piešķirs tev ilgu mūžu,
labus gadus un mieru.”
“Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā,
ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies.
Apguldamies tu ne no kā nebīsies,
bet saldi dusēsi,
un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas,
nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma,
ja tas nāktu;
jo tas Kungs ir tavs patvērums;
Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā.”
(Jer. 17:7; Ps. 92:13-15; Sal. pam. 3:1,2,23-26)